Saeima ceturtdien, 11. maijā, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz vēl līdz 2020. gadam iesaldēt nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.
Likuma grozījumi paredz: 2014. gadā apstiprinātā kadastrālo vērtību bāze, kas bija spēkā 2016. un 2017. gadā, tiks piemērota arī 2018. un 2019. gada kadastrālo vērtību aprēķinam. Tādējādi saistībā ar plānotajām nodokļu politikas izmaiņām plānots novērst nekustamā īpašuma pieaugumu tuvākajos gados.
Normu, kas paredz kadastrālo vērtību bāzi izstrādāt atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū pirms pusotra gada, piemēros tikai, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2020.–2023. gadam.
Vienlaikus plānots paredzēt vairākas atkāpes no šīs kārtības, atsevišķas kadastrālo vērtību zonām un ēku tipiem nākamajos gados tomēr paredzot kadastrālās vērtības pieaugumu. Vērtības kāpums paredzēts ēkām, kas pirmreizēji ekspluatācijā nodotas pēc 2000. gada 1. janvāra. Kadastrālās vērtības pieaugums jaunajām ēkām plānots, jo patlaban kadastra vērtība tām nereti ir būtiski zemāka nekā tirgus vērtība – vidēji sasniedzot tikai 39 procentus no tirgus vērtības. Savukārt padomju laikā būvētām ēkām kadastra vērtība vidēji ir daudz tuvāka tirgus vērtībai.
Tāpat pieaugs vērtība zemes vienībām, kurām reģistrēts Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslas apgrūtinājums, kas samazināja vērtību par 20 procentiem. Vērtība pieaugs arī lauku zemēm, kurām reģistrēts kāds no īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apgrūtinājumiem, kas samazināja vērtību par 30 procentiem. Kā norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā, šādi apgrūtinājumi praktiski nesamazina nekustamā īpašuma tirgus cenas. Ietekmi atstāj tikai ciršanas aizliegumi, tādēļ kā apgrūtinājumu dabas teritoriju zonās plānots saglabāt tikai ciršanas aizlieguma izvērtējumu.
Līdztekus Valsts zemes dienestam līdz nākamā gada 30. martam jānovērš konstatētās nepilnības un jāizstrādā uzlabojumi kadastrālās vērtēšanas metodikā.
Likuma grozījumi arī paredz noteikt, ka turpmāk kadastrālo vērtību bāzi izstrādās un apstiprinās valdība reizi četros, nevis divos gados, kā tas ir patlaban.
Tāpat izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā paredz novērst vairākas praksē atklātas problēmas, kas saistītas ar kadastra objektu reģistrāciju vai to datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā.
Saeima grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā atzina par steidzamiem, un galīgajā lasījumā tos plānots izskatīt 18. maijā.
