Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 2. jūnijā atcēla Zemgales apgabaltiesas lēmumu un nodeva jaunai izskatīšanai lietu apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Augstākā tiesa lēmumā atzina, ka apelācijas instances tiesa, neizvērtējot atbilstoši likuma prasībām krimināllietas materiāliem pievienoto nokopēto neapliecināto liecību un citu pirmstiesas izmeklēšanā sastādītu protokolu un dokumentu pieļaujamību, bet ar tajos esošajām ziņām parfaktiem pamatojot apsūdzēto vainīgumu,pieļāvusi Kriminālprocesa likuma pārkāpumu. Augstākā tiesa norāda, ka nav pieļaujams tiesas nolēmumā izteiktās atziņas pamatot ar pierādījumiem, kas atrodas citā kriminālprocesā un nav iegūti šajā kriminālprocesā likumā paredzētajā kārtībā, jo tādējādi tiek pārkāptas Kriminālprocesa likuma 127., 511., 512. panta, 527. panta otrās daļas 1. punkta, 564. panta ceturtās daļas prasības.
Noziedzīgais nodarījums izdarīts 2011. gadā, noformējot dokumentus un iekļaujot tajos faktiski nenotikušus darījumus, lai tādējādi varētu prettiesiski izmantot tiesības uz PVN priekšnodokļa atskaitījumiem par darījumiem.
Ar Liepājas tiesas spriedumu viens no apsūdzētajiem lietā atzīts par vainīgu un sodīts par to, ka viņš izvairījās no nodokļu nomaksas un samazināja ar nodokli apliekamo objektu, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā, bet otrs apsūdzētais atbalstīja šādu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un ar nodokliapliekamā objekta samazināšanu, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā. Ar pirmās instances tiesas spriedumu sods par šo nodarījumu apsūdzētajiem noteikts piespiedu darbs uz 180 stundām. Apmierināts Valsts ieņēmumu dienesta kaitējuma kompensācijas pieteikums 29 349,41 apmērā.
Apelācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā, saistībā ar viena apsūdzētā apelācijas sūdzību, pirmās instances tiesas spriedumu atstāja negrozītu.