Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 13. jūnijā atcēla Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai lietu, kura iepriekš izskatīta apsūdzētās prombūtnē.
Augstākā tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesai nebija tiesiska pamata iztiesāt lietu apsūdzētās prombūtnē, jo uz sprieduma taisīšanas brīdi, tas ir, uz 2016. gada 24. oktobri, tiesai bija zināms, ka Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Starptautiskās sadarbības nodaļas prokurors kriminālprocesā attiecībā uz apsūdzēto pieņēmis Eiropas apcietinājuma orderi un tiek gatavota personas izdošana Latvijas Republikai no Lielbritānijas. Augstākās tiesas ieskatā, tiesai, sakarā ar saņemto informāciju, vajadzēja izlemt jautājumu par iespēju nodrošināt apsūdzētās ierašanos tiesā.
Augstākā tiesa atzīst, ka, iztiesājot lietu apsūdzētās prombūtnē (in absentia), tiesa pārkāpa Kriminālprocesa likuma 465. panta pirmo daļu, kas ir Kriminālprocesa likuma būtisks pārkāpums Kriminālprocesa likuma 575. panta pirmās daļas 3. punkta izpratnē, kas noveda pie apsūdzētās stāvokļa nelikumīgas pasliktināšanās, jo viņai bija liegtas tiesības pašai piedalīties lietas iztiesāšanā, un ir pamats tiesas nolēmuma atcelšanai un lietas nosūtīšanai jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.
Augstākā tiesa lietu izskatīja sakarā ar Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora protestu Kriminālprocesa likuma 63. nodaļas kārtībā, proti, ar protestu par spēkā esošu nolēmumu jaunu izskatīšanu. Prokurors protestu iesniedza, jo lietā, kur spriedums stājies likumīgā spēkā, pieļauti būtiski Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumi.
Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas spriedumu krimināllieta iztiesāta apsūdzētās prombūtnē (in absentia). Apsūdzētā atzīta par vainīgu un sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 253. panta pirmās daļas, tas ir, par neatļautu narkotisko vielu iegādāšanos un glabāšanu bez realizācijas nolūka. Galīgais sods pēc spriedumu kopības apsūdzētajai noteikts brīvības atņemšana uz 3 gadiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem. Pirmās instances tiesa lietu izskatījusi apsūdzētās prombūtnē tādēļ, ka apsūdzētā atradusies ārvalstīs un viņas ierašanos uz tiesu nav bijis iespējams nodrošināt.