Saeima ceturtdien, 16. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Grozījumi precizē, ka šā likuma mērķis ir aizsargāt Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātās tiesības uz vārda brīvību.
„Komisijā izvērsās plašas diskusijas par to, vai un kā šajā likumā runāt par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, kas konkurē ar neatkarīgiem reģionālajiem medijiem un kropļo mediju tirgu. Komisija lēma šajā likumā neiekļaut pašvaldību informatīvo izdevumu detalizētu regulējumu, uzsverot, ka tam jābūt pašvaldību likumā,” iepriekš sacīja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.
Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja akcentēja, ka regulējums, kas nodalītu pašvaldību izdevumus no masu medijiem un definētu to funkcijas, ir ārkārtīgi svarīgs, lai stiprinātu spēcīgu un neatkarīgu presi. I. Laizāne komisijas vārdā pauda gatavību cieši sadarboties ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, kas strādā pie šāda regulējuma nostiprināšanas likumā par pašvaldībām.
Skatot grozījumus likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, deputāti lēma precizēt, ka šā likuma noteikumi neattiecas uz pašvaldību informatīvajiem izdevumiem. Līdz šim bija noteikts, ka tie neattiecas vien uz valsts varas un pārvaldes institūciju instrukcijām, normatīvajiem aktiem, tiesu un arbitrāžas prakses periodiskajiem biļeteniem, mācību un zinātnisko iestāžu izdotajiem materiāliem.
Tā kā Latvijā nav nevienas oficiālās informācijas aģentūras, deputāti lēma no likuma izslēgt normu, ka masu informācijas līdzekļi neatbild par nepatiesu ziņu izplatīšanu, ja tās satur oficiālo informācijas aģentūru ziņojumus. Kā iepriekš Cilvēktiesību komisijas sēdē piebilda Kultūras ministrijas pārstāvji, atbalstot normas izslēgšanu no likuma, tas palīdzēs pasargāt arī Latvijas informatīvo telpu: mediji nevarēs izvairīties no atbildības, izplatot nepatiesas ziņas, ko radījušas citu valstu oficiālās informācijas aģentūras.