Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 17. oktobrī atcēla Rīgas apgabaltiesas 2016. gada 19. decembra spriedumu, ar kuru apsūdzētā atzīta par vainīgu sava vīra slepkavības organizēšanā mantkārīgā nolūkā un sodīta ar brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem.
Augstākā tiesa atzina, ka apelācijas instances tiesa nav ievērojusi šajā lietā Augstākās tiesas 2016. gada 17. marta lēmumā paustās atziņas un nav norādījusi un analizējusi pierādījumus, kas apstiprina noziedzīga nodarījuma sastāva subjektīvās puses obligātu pazīmi – mantkārīgu nolūku. Kā arī, atzīstot apsūdzēto par vainīgu slepkavības organizēšanā, apelācijas instances tiesa nav norādījusi un analizējusi pierādījumus, kas apstiprina, ka apsūdzētā būtu organizējusi sava vīra slepkavību. Kasācijas instances tiesa norāda, ka ir būtiski noskaidrot katras personas lomu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tādējādi apelācijas instances tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumu, kas ir pamats apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanai. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams.
Augstākā tiesa lietu izskatīja sakarā ar apsūdzētās kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu.
Apsūdzētajai apsūdzība celta par sava vīra slepkavības organizēšanu pastiprinošos apstākļos – mantkārīgā nolūkā. Noziedzīgais nodarījums izdarīts mājas kāpņutelpā Aviācijas ielā Rīgā 2010. gada martā.
Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētā atzīta par vainīgu uzrādītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 20. panta otrās daļas un 117. panta 9. punkta par to, ka viņa organizēja slepkavību pastiprinošos apstākļos – mantkārīgā nolūkā. Pirmās instances tiesa sodu noteica brīvības atņemšanu uz desmit gadiem un piedzenot no apsūdzētās par labu vienai cietušajai lietā kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko zaudējumu Ls 1634,63 un par morālo aizskārumu Ls 10 000. Par labu citai cietušajai piedzīta Ls 233 kaitējuma kompensācija par nodarīto mantisko zaudējumu.