Turpmāk apķīlāto kustamo mantu tirgos izsolē elektroniskajā vidē. To paredz izmaiņas Civilprocesa likumā (CPL), kas otrdien, 24. oktobrī, konceptuāli atbalstītas Saeimas Juridiskās komisijas sēdē.
Likumprojekts paredz parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē. 2015. gadā CPL jau pieņemti grozījumi, pilnībā atsakoties no nekustamā īpašuma izsoļu organizēšanas klātienē, mainot to norises formu uz izsoli elektroniskā vidē. Šāda pāreja ir radījusi iespēju nodrošināt ērtāku un ekonomiskāku izsoles norisi un novērsusi līdz tam sastopamās problēmas. Elektroniskā vide palielinājusi izsoles dalībnieku skaitu un būtiski palīdzējusi sasniegt tās rīkošanas mērķi – pārdot par iespējami augstāko cenu nekustamo īpašumu un norēķināties ar kreditoriem, atzīmē likumprojekta autori. Tāpēc būtu lietderīgi arī parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē.
Ņemot vērā, ka iespējamas kustamās mantas sākumcenas atšķirības, likuma grozījumi noteiks atšķirīgu izsoles norises laiku atkarībā no mantas vērtības. Proti, ja pārdodamā priekšmeta novērtējums ir zem 10 000 eiro, nodrošinājuma samaksas un pieteikšanās termiņš būs 10 dienas, laiks personas autorizācijai dalībai izsolē – 3 darbdienas, bet izsoles kopējais ilgums – 20 dienas. Savukārt, ja pārdodamā priekšmeta novērtējums ir 10 000 eiro vai augstāks, termiņi attiecīgi būs – 20 dienas, 5 darbdienas un 30 dienas.
Likumprojekts paredz ierobežojumu noteiktam personu lokam piedalīties solīšanā. Tajā nebūs tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas veikusi mantas novērtēšanu, kā arī zvērinātam tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli. Ierobežojumu izpildi kontrolēs zvērināts tiesu izpildītājs. Šāds regulējums ir spēkā attiecībā uz nekustamā īpašuma izsolēm.
Visām personām, kurām ir interese piedalīties konkrētas kustamas mantas izsolē, tiks nodrošināta iespēja iegūt informāciju par mantu. Izsoles sludinājumā iekļaus izsolāmās mantas īsu aprakstu, kā arī būs iespēja iepazīties ar mantas novērtējumu. Likuma grozījumi paredz ieviest kustamās mantas fotofiksāciju apzīmogošanas vietā, līdz ar to būs plašāk pieejamas arī izsolāmo mantu fotogrāfijas, kas potenciālajiem pircējiem ļaus gūt pilnīgāku priekšstatu par izsolāmo mantu stāvokli.
Likumprojekts paredz iespēju pārdot apķīlātu mantu arī bez izsoles. Šobrīd noteiktā pārdošana izsolē kā vienīgais kustamās mantas pārdošanas veids ir pārāk neelastīgs risinājums, kas var novest pie specifisku lietu pārdošanas neiespējamības, teikts likumprojekta anotācijā. Pārdošana bez izsoles nozīmē apķīlātās mantas pārdošanu konkrētai personai. Lai to nevarētu izmantot negodprātīgi, likumprojektā paredzēts, ka mantu atļaus pārdot bez izsoles tikai tad, ja to varētu būt neiespējami vai nav izdevies pārdot izsolē, kā arī likumā īpaši norādītos gadījumos, piemēram, gadījumā, kad jāpārdod lietas, kuru apgrozība ir ierobežota.
Likumprojekts paredz precizēt arī kārtību, kādā veicama parādnieka kustamās mantas apķīlāšana, ja lietas atrodas pie citas personas, tāpat mantas novērtēšanas un apsardzības kārtību. Likumprojektā ietverti grozījumi saistībā ar tiesiskā regulējuma noteikšanu kārtībai, kādā vēršama piedziņa uz apbūves tiesību, un grozījumi saistībā ar zvērinātu tiesu izpildītāju veikto dokumentu piegādi.
Likuma grozījumi trīs lasījumos vēl jāskata Saeimā.