Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22. novembrī, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz atzīt Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ietvaros izveidotās Starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju. Līdz ar Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšanu Latvija varēs vērsties un būt viena no pusēm Starptautiskajā tiesā, lai risinātu starptautiskus strīdus.
Starptautiskās tiesas jurisdikcijas atzīšana apliecinātu Latvijas tiesisko briedumu un vēlmi stiprināt starptautisko tiesību lomu starptautisko attiecību veidošanā, kā arī gatavību strīdīgos jautājumos rast risinājumu visautoritatīvākajā starptautiskajā tiesu institūcijā, skaidro Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.
Likumprojektā noteikts, ka detalizēta deklarācija ar nosacījumiem Starptautiskās tiesas jurisdikcijas ierobežošanai un īstenošanai būs jāizstrādā Ministru kabinetam, tostarp jānosaka termiņš, kādā citai valstij jāinformē Latvija par nodomu vērsties pret mūsu valsti Starptautiskajā tiesā. Tāpat likumprojektā iekļaušanai deklarācijā uzskaitīti nosacījumi, uz kādiem Latvija atzīst Starptautiskās tiesas jurisdikciju, tostarp atsauce uz Latvijas Republikas valstisko nepārtrauktību un nacionālās drošības interešu aizsardzību saistībā ar bruņoto spēku uzņemšanu un nosūtīšanu uz ārvalstīm.
Līdz ar Starptautiskās tiesas obligātās jurisdikcijas atzīšanu Latvija izpildītu saistības, kuras uzņēmusies, ratificējot ANO Statūtus. Starptautiskās tiesas jurisdikciju ir atzinušas 72 valstis, tostarp 23 Eiropas Savienības dalībvalstis, ieskaitot Lietuvu un Igauniju.
Starptautiskā tiesa izveidota 1945.gadā un ir galvenā ANO juridiskā institūcija. Tā ir galvenais mehānisms miermīlīgai juridisko strīdu starp valstīm noregulēšanai, un tās lēmumi ir saistoši konkrētajos tiesas procesos iesaistītajām valstīm. Starptautiskā tiesa atrodas Hāgā, Nīderlandē.
Latvija bija atzinusi Starptautiskās tiesas priekšteces – Pastāvīgās starptautiskās tiesas – jurisdikciju pirms Latvijas okupācijas 1940. gadā.