Saeima ceturtdien, 30. novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu par vienotu kaitējuma atlīdzināšanas kārtību gadījumos, kad kaitējums personai nodarīts ar valsts iestāžu prettiesisku rīcību administratīvo pārkāpumu lietvedībā vai kriminālprocesā.
Iestāde šī likuma izpratnē ir izmeklēšanas iestāde, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, kā arī valsts vai pašvaldības institūcija, kura uzsākusi vai izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu.
Likums noteic kaitējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu, atlīdzinājuma veidus un apmēra noteikšanas nosacījumus, kā arī kārtību, kādā personām tiek nodrošinātas Satversmē garantētās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumu vai personisko kaitējumu. Pamats kaitējuma atlīdzināšanai administratīvo pārkāpumu lietvedībā, tāpat kā kriminālprocesā, turpmāk būs valsts institūciju prettiesiska un nepamatota rīcība, piemēram, nepamatoti vai prettiesiski ierobežojot personas brīvību.
Turpmāk zaudējumu un personiskā kaitējuma atlīdzinājumu varēs saņemt plašāks subjektu loks, tajā skaitā privāto tiesību juridiska persona vai fizisko un privāto tiesību juridisko personu apvienība.
Likums paredz arī vairākus zaudējumu (kaitējuma) atlīdzības ierobežojumus. Piemēram, zaudējumus, kas radušies sakarā ar zvērināta advokāta sniegto juridisko palīdzību, atlīdzinās valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomā. Savukārt, ja fiziskai personai izmaksājamais zaudējuma atlīdzinājums sastāv no nesaņemtās darba samaksas, zaudējumu atlīdzībā ietilpst tikai tādas atlīdzības, kuras persona noteikti būtu saņēmusi, piemēram, mēnešalga un likumā noteiktās piemaksas.
Līdz ar Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma spēkā stāšanos 2018. gada 1. martā spēku zaudēs līdzšinējais tiesiskais regulējums - likums „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”.
