Lai varētu vērtēt paveikto maksātnespējas procesu uzraudzības sistēmas pilnveidošanā, nepieciešams ne tikai maksātnespējas administratoru un tiesnešu darba vērtējums, bet arī skatīties, kā sistēma kopumā ietekmē ekonomisko efektivitāti valstī, norāda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Deputāti otrdien, 5. decembrī, iepazinās ar paveikto kopš Maksātnespējas likuma grozījumiem.
“Neapšaubāmi, ka Maksātnespējas administrācija līdz ar saviem jaunajiem uzdevumiem administratoru uzraudzībā ir paveikusi daudz un ir uz pareizā ceļa. Uzraugošajai iestādei nākamgad vēl jāvērtē maksātnespējas procesu izmaksas un to pamatotība. Šodien arī secinājām, ka kopumā maksātnespējas procesu uzraudzībā jāvērtē ne tikai administratoru, bet arī tiesnešu darbs, kā arī ekonomiskie aspekti, kas skar gan valsts, gan uzņēmējdarbības intereses,” uzsver A. Bērziņš.
Tieslietu ministrijas un Maksātnespējas administrācijas pārstāvji šodien deputātus informēja, ka pēc likuma izmaiņām maksātnespējas administratoru uzraugošā iestāde veikusi gan plānotas, gan neplānotas pārbaudes administratoru prakses vietās. Šogad 41 administratoram ir anulēts sertifikāts, pieci administratori ir atstādināti no amata, bet astoņiem ir apturēta amata darbība. Patlaban valstī strādā 271 maksātnespējas administrators. Tāpat šogad notikuši vairāki maksātnespējas administratoru kvalifikācijas eksāmeni.
Savukārt Ārvalstu investoru padomes pārstāve sēdē vērsa deputātu uzmanību uz to, ka valstij būtu jāseko līdzi arī tam, lai uzņēmumu maksātnespējas procesu skaits strauji nepieaugtu.
Šī gada sākumā stājās spēkā Maksātnespējas likuma grozījumi, ar kuriem tika pabeigta administratoru profesijas reforma. Patlaban maksātnespējas procesa administratoru amatā ieceļ un uzrauga Maksātnespējas administrācija.
Publisko izdevumu komisija pie maksātnespējas procesa uzraudzības sistēmas pilnveidošanas temata atgriezīsies nākamā gada martā, prasot atbildīgajām iestādēm konkrētus izvērtēšanas rezultātus, informē A. Bērziņš.