Izstādē “Latvijas Senātam – 100”, ko Augstākajā tiesā atklāja Senāta 99. gadadienā 19. decembrī, atspoguļota Latvijas tiesu sistēmas kasācijas instances – Latvijas Senāta – vēsture no tā izveidošanas 1918. gadā līdz likvidācijai 1940. gadā, kā arī senatoru likteņi pēc padomju okupācijas. Izstādes būs skatāma visu nākamo gadu līdz Latvijas Senāta simtgadei.
Izstāde sākas ar Latvijas tiesu pamatlikumu – 1918. gada 6. decembrī izdoto Pagaidu nolikums par tiesām un tiesāšanās kārtību – un kopsavilkumu par senatoru dzīves un darba gaitām. Skatāmas vēsturiskas Senāta fotogrāfijas, tiesneša amata zīme un darba apliecība līdz 1940. gadam. Tāpat stendos, kas stāsta par Senāta darbību, redzami tā laika tiesas spriedumi, spriedumu krājumi un tēžu izvilkumu krājumi.
Otrā izstādes daļa stāsta par senatoru daudzpusīgo politisko, pedagoģisko un sabiedrisko darbību. Senatori pirms vai pēc tiesneša darba bijuši politiķi, valstsvīri, diplomāti. Izstādē Voldemāra Zāmuela, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes priekšsēdētāja, ar roku rakstīts aprakts par šo padomi, tāpat apskatāmas Kārļa Ducmaņa, diplomāta un Latvijas pastāvīgā delegāta Tautu Savienībā Ženēvā, ar roku rakstītas piezīmes par Tautu savienību un presi un Fridriha Vesmaņa piezīmes par viņa diplomāta gadiem Lielbritānijā.
Apliecinājums senatoru dalībai likumu jaunradē ir īpaši greznais Civillikuma eksemplārs, kādus Valsts un ministru prezidents Kārlis Ulmanis 1938. gadā dāvinājis Civillikuma izstrādāšanas komisijas locekļiem. Izstādē eksponētais ir senatora Vladimiram Bukovska eksemplārs.
Eksponāti no Bukovska dzimtas krājumiem arī stendā par atzinībām, ko saņēmuši senatori, – tie ir triju Baltijas valstu augstākie apbalvojumi. Izstādē arī Augusta Lēbera Triju Zvaigžņu ordeņa apliecinājuma raksts. Skatāms arī paziņojums par Goda senatora nosaukuma piešķiršanu Lēberam. Viņam un Fridriham Vesmanim, aizejot pensijā, piešķirts šāds nosaukums.
Skatot stendu par senatoru gaitām pēc 1940. gada, emocionāli uzrunā materiāli no septiņu deportēto senatoru personas lietām, kurās arī lapas ar spriedumu – nošaut. Neviens no deportētajiem senatoriem Latvijā neatgriezās. Savukārt apliecinājums trimdas senatoru ieguldījumam Latvijas valsts neatkarības saglabāšanā ir izstādē eksponētais trimdas senatoru 1948. gada atzinums par Latvijas valsts nepārtrauktību.
Izstāde ir stāsts arī par senatoru ģimenēm un senatoru piemiņas saglabāšanu – fotogrāfijas, vēstules, grāmatas. Arī Voldemāra Zāmuela paša ar roku zīmētais dzimtas koks.
Veidojot izstādi, izmantoti Augstākās muzeja materiāli, kā arī fotogrāfijas, dokumenti un citas liecības no senatoru dzimtu arhīviem. Augstākā tiesa izsaka pateicību senatoru Jāņa Skudres, Vladimira Bukovska un Teodora Bergtāla tuviniekiem par materiāliem tieši šai izstādei.
Izstādi „Latvijas Senātam – 100” Augstākās tiesas apmeklētāji var apskatīt pirmā stāva vestibilā. Ja nolūks ir tieši izstādes apmeklējums – caurlaidi jāpiesaka Komunikācijas nodaļā, līdzi jābūt personu apliecinošam dokumentam – pasei vai ID kartei.
