Ģenerālprokuratūrā ir izvērtēts Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911 galaziņojuma 4.2.7. punktā izteiktais aicinājums izveidot komisiju no tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem un veikt resorisko pārbaudi, kuras laikā pārbaudīt kriminālprocesa uzsākšanas pamatotību un izmeklēšanas gaitu, izdarot secinājumus par attiecīgo amatpersonu rīcību un iespējamo atbildību.
Kriminālprocesa likuma 373. panta trešajā daļā noteikts, ka ar resorisko pārbaudi šī likuma izpratnē saprot valsts iestādes un tās amatpersonu veiktu pārbaudi attiecībā uz iespējamu likuma pārkāpumu, izmantojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras. Ievērojot šīs normas prasības, resoriskā pārbaude kriminālprocesa Nr. 16870000911 izmeklēšanas gaitas izvērtēšanai nav piemērojama.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ģenerālprokuroram nav tiesības izveidot starpinstitucionālu komisiju no tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem resoriskās pārbaudes veikšanai kriminālprocesa Nr. 16870000911 uzsākšanas pamatotības un izmeklēšanas gaitas izvērtēšanai.
Ievērojot Kriminālprocesa likuma 36.–37. panta prasības, prokurora uzraudzību par izmeklēšanu kriminālprocesā Nr. 16870000911 veica uzraugošais prokurors – Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors, tādēļ šī kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā pieņemto lēmumu, tai skaitā par kriminālprocesa izbeigšanu, pamatotības pārbaudi uzdots veikt amatā augstākam prokuroram.