Tieslietu padome 5. martā konceptuāli atbalstīja Saeimā pirmajā lasījumā izskatītos grozījumus Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā par Tiesnešu disciplinārkolēģijas tiesībām noteikt tiesnesim ārpuskārtas profesionālās darbības novērtēšanu, taču vairākus priekšlikumus laboja atbilstoši to sākotnējai idejai, kāda tā bija izteikta no Tieslietu padomes.
Tieslietu padome uzskata par nepieciešamu tiesnešu profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanas plašāku piemērošanu, nesaistot to tikai ar disciplinārsoda uzlikšanu un neuzskatot to kā papildsodu. Tieslietu padome norāda, ka tā iespējama arī gadījumos, kad, piemēram, iestājies noilgums soda uzlikšanai disciplinārlietā, disciplinārlieta tiek izbeigta vai izskatīta, neuzliekot disciplinārsodu.
Tieslietu padome uzskata, ka lēmums par tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanas noteikšanu nebūtu pārsūdzams.
Tieslietu padome atbalstīja arī citus grozījumus Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, tai skaitā par Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāva izmaiņām, atsakoties no nosacījuma, ka disciplinārkolēģijā tiek ievēlēti tikai tiesu priekšsēdētāji, bet kā galveno kritēriju nosakot tiesību nozaru pārstāvniecību no visām tiesu instancēm.
Tieslietu padome izskatīja un atbalstīja arī grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kas saistīti ar ierosināto tiesnešu profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu.
Taču Tieslietu padome neatbalstīja vairākus citus deputātu priekšlikumus grozījumiem likumā “Par tiesu varu”, piemēram, par īpašu ģimenes tiesu izveidošanu Latvijā, par tiesnešu amata kandidāta vecuma paaugstināšanu, par pilnvaru termiņu noteikšanu tiesneša amatam un tautas priekšstāvju iekļaušanu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā.