Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 13. martā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pamatotu Lauku atbalsta dienesta lēmums atprasīt lauksaimniecības tehnikas novietnes būvniecībai piešķirto publisko finansējumu, ja zemnieku saimniecība, kura šo finansējumu saņēmusi, pēc būvniecības pabeigšanas pārtraukusi vai būtiski samazinājusi lauksaimniecisko ražošanu, kuras attīstībai lauksaimniecības novietne bija nepieciešama.
Augstākā tiesa atzina par pamatotu Administratīvās apgabaltiesas secinājumu, ka projekta finansēšanas tiesiskais regulējums paredz lauksaimniecības saimniecības modernizāciju ar mērķi panākt tās darbības uzlabošanu, projekta mērķu sasniegšanas kontroli un finansējuma atprasīšanu, ja projekta mērķi netiek sasniegti. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka apgabaltiesa pamatoti ir nonākusi pie secinājuma, ka atbilstoši līguma saturam projekta mērķis aptver ne tikai konkrētās būves būvniecību, bet saimniecības modernizāciju. Tāpat Augstākā tiesa piekrīt apgabaltiesai, ka, lai arī no projekta iesnieguma un līguma neizriet konkrēti sasniedzamie saimnieciskās darbības rādītāji visam uzraudzības periodam, pieteicējas situācija (graudkopības pārtraukšana, apgrozījuma neesība) ir pretrunā ar projekta mērķi, kāds tas izriet no līguma teksta.
Starp Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes reģionālo lauksaimniecības pārvaldi un pieteicēju 2008. gadā tika noslēgts līgums par finansējuma piešķiršanu projekta „Lauksaimniecības tehnikas novietnes izveide” īstenošanai Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas 2007.–2013. gadam pasākuma 121 „Lauku saimniecību modernizācija” ietvaros. Pieteicējai saskaņā ar līgumu izmaksāts publiskais finansējums. 2014. gadā ar Lauku atbalsta dienesta un direktora lēmumiem nolemts pārtraukt līguma saistības ar pieteicēju un atgūt pieteicējai izmaksāto publisko finansējumu.