Augstākās tiesas Krimināllietu departaments 31. maijā atstāja negrozītu Zemgales apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu Krimināllikuma 102. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar piespiedu darbu uz 200 stundām. No apsūdzētā par labu valstij piedzīta kaitējuma kompensācija 9401,03 eiro un procesuālie izdevumi 1200 eiro, par labu Engures novada domei piedzīti 220,90 eiro.
Ar apelācijas instances tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu Krimināllikuma 102. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā par to, ka viņš pieļāva, ka SIA „Tukuma ūdens” notekūdeņu attīrīšanas iekārtas „Tīle” novadīja Slocenes upē nepietiekami attīrītu notekūdeni. Ar savu rīcību apsūdzētais piesārņoja Slocenes upes un Šlokenbekas Dzirnavu ezera virszemes ūdeni, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu dabas videi.
Augstākā tiesa lietu izskatīja sakarā ar apsūdzētā iesniegtu kasācijas sūdzību un prokurora iesniegtu kasācijas protestu (lieta Nr. SKK-145/2018; Nr. 12390001315). Prokurors kasācijas protestā iebilda pret to, ka Zemgales apgabaltiesa, kvalificējot apsūdzētā nodarījumu un atzīstot viņu par vainīgu pēc Krimināllikuma 102. panta otrās daļas, nepamatoti izslēdza no viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma apraksta kvalificējošo pazīmi – smagas sekas.
Augstākā tiesa atzina, ka noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija pēc Krimināllikuma 102. panta otrās daļas ir pareiza un atbilst tiesas konstatētajiem lietas faktiskajiem apstākļiem. Augstākā tiesa atzina, ka tiesas pareizi atzinušas, ka Tukuma novada domei radušies izdevumi 30 797,86 eiro nav atzīstami par tādiem, kas radušies tieši no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas.
Lietā konstatēts, ka Tukuma novada domei radušies izdevumi 30 797,86 eiro apmērā bija saistīti ar notekūdeņu attīrīšanas ietaišu dūņu lauku izvešanas pasākumiem, kas pašvaldībai jāveic periodiski, arī nepastāvot avārijas situācijai.