Lielākā daļa iedzīvotāju (59%) dod priekšroku ātram, kvalitatīvam, lai arī dārgākam piedziņas procesam, ar kuru tiek panākta tiesas spriedumu izpilde, liecina pētījumu centra SKDS sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi maijā veiktā iedzīvotāju aptauja. Tāpat pārliecinoši lielākā iedzīvotāju daļa (85%) uzskata, ka parāda piedziņas izmaksas ir jāsedz personai, kura labprātīgi nav pildījusi saistības.
Vērtējot atšķirīgus parāda piedziņas procesu veidus, lielākā daļa iedzīvotāju (59%) dod priekšroku ātram, kvalitatīvam, lai arī dārgākam piedziņas procesam, ar kuru tiek panākta tiesas spriedumu izpilde. Turpretī tikai neliela iedzīvotāju daļa (5%) dod priekšroku neefektīvam, ilgstošam, bet lētākam piedziņas procesam, ar kuru liela daļa tiesas spriedumu paliek tikai uz papīra un netiek izpildīti. “Zīmīgi, ka visbiežāk priekšroku ātrākam un efektīvākam parāda piedziņas procesam dod iedzīvotāji, kas saskārušies ar zvērinātu tiesu izpildītāju parāda piedzinēja statusā (81%), turpretī iedzīvotāji, kas saskārušies ar zvērinātu tiesu izpildītāju parādnieka statusā, visbiežāk dod priekšroku ilgstošam un neefektīvam parāda piedziņas procesam (17%)”, norāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore.
Savukārt, jautājot viedokli par to, kam vajadzētu segt parāda piedziņas izmaksas, pārliecinoši lielākā iedzīvotāju daļa (85%) uzskata, ka parāda piedziņas izmaksas ir jāsedz personai, kura labprātīgi nav pildījusi saistības.
Jānorāda, ka Latvijā parādu piedziņa no personām, kas nav samaksājušas savus parādus labprātīgi, nenotiek uz nodokļu maksātāju rēķina, bet visus izdevumus pilnībā sedz pati parādu nenomaksājusī persona. Šāda kārtība ir ne tikai Latvijā, bet arī lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, tai skaitā Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Francijā, Beļģijā, Nīderlandē un citās valstīs.
Tikai 3% iedzīvotāju uzskata, ka parāda piedziņas izmaksas būtu jāsedz visiem nodokļu maksātājiem no valsts budžeta līdzekļiem. Tādejādi varam secināt, ka lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa neatbalstītu pirms 15 gadiem likvidētās sprieduma izpildes kārtības atjaunošanu, kad nolēmumu izpildi veica tiesu izpildītāji kā Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta darbinieki un viņu darbs tika apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem. Tolaik zemā atalgojuma un zemo kvalifikācijas prasību dēļ tiesu izpildītājiem pārmeta zemu darba kvalitāti un augstus korupcijas riskus.
Reformas efektivitāti apliecina arī ikgadējie tiesu nolēmumu izpildes statistikas rādītāji. Salīdzinoši, ja 2003. gadā nolēmumu izpildes procesā atgūto naudas līdzekļu apmērs bija tikai 12,19 miljoni EUR, tad 2017. gadā zvērināti tiesu izpildītāji aizskartās puses labā atguva 552,15 miljonus EUR.
Iedzīvotāju aptauju tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi veica 2018. gada maijā. Pavisam tajā piedalījās vairāk nekā 1000 respondentu vecumā no 15 līdz 75 gadiem. Aptaujas mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju uzskatus dažādos ar parādu piedziņu un saistību izpildi saistītos jautājumos.