Saeima ceturtdien, 13. septembrī, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt 1970. gada 14. novembra UNESCO Konvenciju par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu. Konvencija saturiski ir unikāls starptautisks dokuments, un tās mērķis ir aizsargāt valstu kultūras īpašumu pret zādzībām un laupīšanu, vienlaikus paredzot šādu kultūras vērtību restitūcijas iespējas.
Latvijā šobrīd ir spēkā Eiropas Savienības tiesiskais regulējums par mākslas priekšmetu izvešanu un nelikumīgi izvesto mākslas antikvāro priekšmetu atgriešanu, taču tas nav attiecināms uz trešajām valstīm.
Arheoloģisko vietu izpostīšana, metāla detektoru nelikumīga izmantošana nelikumīgā arheoloģisko senlietu meklēšanā, nelikumīga senlietu tirdzniecība, baznīcu un sakrālo celtņu izlaupīšana, kā arī kultūras vērtību nelikumīga ievešana, izvešana un nodošana nopietni apdraud kultūras vērtību saglabāšanu. No muzejiem, arheoloģisko izrakumu vietām, baznīcām un sakrālajām celtnēm iegūtās kultūras vērtības veido lielu daļu no starptautiskā nelegālā mākslas tirgus, bet objektu atgūšana bieži vien ir apgrūtināta. To aizsardzība ir būtiska gan no vēstures, mākslas un arheoloģijas viedokļa, gan arī zinātnes interesēs, teikts likumprojekta anotācijā.
Konvencija paredz tās dalībvalstu apņemšanos aizsargāt valstu teritorijās esošos muzejus no tādu kultūras vērtību iegūšanas, kas ir nelikumīgi izvestas, kā arī aizliegt no muzejiem vai valsts iestādēm nozagtu kultūras vērtību ievešanu. Tāpat konvencijas dalībvalstis apņemas veikt nepieciešamos pasākumus, lai atgūtu un atdotu jebkuras kultūras vērtības, kas nozagtas un nelikumīgi ievestas, ja to lūdz šo vērtību izcelsmes valsts.
Latvijā jau patlaban ir ieviesta daļa konvencijas pamatnoteikumu, izpildot Eiropas Savienības noteiktās kustamo kultūras priekšmetu vērtību aprites ierobežošanas prasības, taču mūsu valstij būs jāveic precizējoši labojumi vairākos nacionālajos tiesību aktos, lai izpildītu visus konvencijas uzliktos pienākumus.
Konvencijai pievienojusies 131 valsts, no kurām 25 ir Eiropas Savienības dalībvalstis.