Šodien, 13. septembrī, Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) Juridiskajā fakultātē notika tiesībsarga Jura Jansona īstenotā projekta “Vēlēšanu pratība” noslēguma konference “Kā mācīt vēlēšanu pratību un politikpratību vidusskolās?”. Konferencē piedalījās arī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele. Viņa sniedza konferences atklāšanas uzrunu un uzstājās ar priekšlasījumu, kurā skaidroja savu redzējumu, kā skolās būtu jāveido saruna par Satversmi un tajā nostiprinātajām Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts raksturojošām vērtībām.
Konferences atklāšanas uzrunā Ineta Ziemele uzsvēra, ka ikviens Latvijā dzīvojošais ir līdzatbildīgs valsts vides un valsts gribas veidošanā. Viņa uzsvēra, ka Latvija jau tās izveides pamatos ir definēta kā Rietumu tiesību loka kultūrtelpai piederīga valsts, tomēr Latvijā tas nav pietiekošai skaidrots ne informatīvajā telpā, ne skolēniem skolās, tāpēc pie tā ir daudz darāmā.
Savā priekšlasījumā par Satversmes mācības pasniegšanu skolās, Ineta Ziemele teica, ka Satversme ir ne tikai jāparāda skolēniem, bet arī kopā ar skolēniem tā ir jālasa, turklāt par to klasē ir jāveido saruna un diskusija. Viņa vērsa uzmanību, ka sarunu par Satversmi varētu sākt ar Satversmes astoto nodaļu “Cilvēka pamattiesības”, konkrēti, ar cilvēka tiesībām uz brīvību. Ineta Ziemele uzsvēra, ka Latvijas kā Rietumu tiesību loka kultūrtelpā esošas valsts centrā ir cilvēks un cilvēka cieņa. Viņa atzina, ka valsts ir mehānisms, lai garantētu cilvēka cieņu, kā arī citas cilvēka pamattiesības, jo tikai tā var veidoties cilvēka izaugsme un personības, kuras Latvijai ir ļoti vajadzīgas.
Ineta Ziemele uzvēra, ka pedagogiem ir jāstrādā pie tā, lai skolēnos sekmētu cilvēka cieņas izpratni ne tikai vienam pret otru, pedagogiem un skolu, bet arī pret saviem līdzcilvēkiem, ģimeni un valsti kopumā. Tāpat ir jāvērš skolēnu uzmanība uz to, ka noteiktas cilvēka pamattiesības ir absolūtas, savukārt noteiktas pamattiesības atbilstoši likumam var tikt arī ierobežotas.
Sava priekšlasījuma noslēgumā Ineta Ziemele aicināja pedagogus runāt par valsti ne tikai hronoloģiskā griezumā, bet arī plašāk saturiskā griezumā, apskatot Latvijas valsts vēstures notikumus konkrētās vēsturiskās un ģeopolitiskās situācijās, jo tieši šie notikumi ir veidojuši Latvijas valsts unikālo saturu.
Konferenci organizēja tiesībsargs sadarbībā ar LU Juridisko fakultāti, LU Sociālo zinātņu fakultāti, Satversmes tiesu, Centrālo vēlēšanu komisiju un Valsts izglītības satura centru.