Trešdien, 10. oktobrī, Latvijas Republikas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Eiropas Padomē Ivars Pundurs Latvijas Republikas vārdā Strasbūrā parakstīja protokolu, ar ko groza Eiropas Padomes Konvenciju par personas aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (ETS Nr. 108). Grozījumu mērķis ir līdzsvarot Vispārējās datu aizsardzības regulas prasības Eiropas Padomes Konvencijas dalībvalstīs un popularizēt ES datu aizsardzības standartus visā pasaulē.
Konvencija ir vienīgais juridiski saistošais daudzpusējais starptautiskais nolīgums ar trešajām valstīm personas datu aizsardzības jomā. Konvencijas mērķis ir aizsargāt tiesības uz privātumu, kas atzītas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā. Tiesības uz privāto dzīvi un datu aizsardzību ir arī noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantā.
Modernizētā Konvencija ievērojami palielina sniegto datu aizsardzības līmeni, tai skaitā precizēs likumīgas apstrādes principu (attiecībā uz piekrišanas prasībām) un vēl vairāk nostiprinās īpašu datu kategoriju aizsardzību (vienlaikus paplašinot kategorijas, kas ES tiesību aktos atzīti par īpašām personu datu kategorijām). Turklāt modernizētā Konvencija nodrošinās personu papildu aizsardzības pasākumus, apstrādājot viņu personas datus (jo īpaši pienākumu pārbaudīt plānotās datu apstrādes darbības iespējamo ietekmi un īstenot attiecīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, pienākumu ziņot par nopietniem datu pārkāpumiem) un arī stiprinās viņu tiesības (jo īpaši attiecībā uz pārredzamību un piekļuvi datiem).
Papildu informācija
Šobrīd Konvenciju ir ratificējusi 51 valsts, ieskaitot 28 ES dalībvalstis, četras Eiropas Brīvās Tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, visas Rietumbalkānu valstis, vairākas kaimiņvalstis (piemēram, Armēnija, Gruzija), Krievijas Federācija, Turcija un vairākas valstis, kas nav Eiropas valstis – gan Āfrikā (piemēram, Senegāla, Tunisija), gan Latīņamerikā (Urugvaja). Vairākām valstīm pieteikumi tiek izskatīti (piemēram, Argentīna, Meksika, Maroka) un vairākām valstīm ir novērotāja statuss (piemēram, Japāna, Dienvidkoreja). Kā zināms, Latvija, pieņemot likumu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi”, pievienojās Konvencijai 2001. gada 5. aprilī.
