Saeima ceturtdien, 11. oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par policiju”, kas nosaka pašvaldībām tiesības izveidot kopīgu policiju. Tāpat likumā precizēti pašvaldības un ostas policijas pienākumi un kārtība, kādā amatā apstiprināms pašvaldības policijas priekšnieks un viņa vietnieks.
Likumā noteikts, ka atbilstoši pašvaldību likumā iekļautajām normām tās var izveidot kopīgu policiju. Tās darbinieku skaitu noteiks uzraudzības padome. Ministru kabinetam līdz 2020. gada 1. janvārim jānosaka pašvaldības policijas formas tērpu pamatprasības. Vienlaikus gadījumā, ja pašvaldība savu vai kopīgo policiju nav izveidojusi, attiecīgos pienākumus kā līdz šim pildīs Valsts policija.
Izmaiņas nepieciešamas, lai veicinātu policijas izveidi pašvaldībās, kurās tā šobrīd nav izveidota, kā arī radītu iespēju pašvaldības policijas institūcijām apvienot resursus un paaugstināt kapacitāti, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Tāpat turpmāk gan pašvaldības, gan ostas policijai būs pienākums reģistrēt iesniegumus un informāciju par iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, un reaģēt uz sniegto informāciju, kā arī nodot kompetentām amatpersonām un institūcijām saņemto informāciju. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu vienotu informācijas apriti elektroniski.
Tāpat noteikts, ka iekšlietu ministrs var nepiekrist pašvaldības vai ostas policijas priekšnieka vai viņa vietnieka apstiprināšanai amatā, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Izmaiņas rosinātas, jo līdz šim pašvaldības policijas priekšnieka un viņa vietnieka amata kandidātiem bija noteiktas ievērojami zemākas prasības nekā citu valsts un pašvaldības institūciju vadītājiem.
