Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien, 17. oktobrī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz pārskatīt atsevišķus likumā patlaban noteiktos valsts amatpersonas amata ierobežojumus.
Paredzēts, ka valsts amatpersona savu amatu varēs brīvi savienot ar amatu arodbiedrībā, neprasot iestādes vadītāja atļauju. Tas attiektos uz ierēdņiem, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī pašvaldības policistiem, profesionālā dienesta karavīriem un citām amatpersonām.
Grozījumi nepieciešami, ņemot vērā gadījumus, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norādījis uz nepieciešamību pirms amatu savienošanas ar amatu arodbiedrībā prasīt atļauju attiecīgās institūcijas vadītājam. Tāpat būtiski ņemt vērā, ka arodbiedrību brīvība ir nostiprināta Satversmē, teikts likumprojekta anotācijā.
Rosinātie grozījumi paredz no pienākuma iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju atbrīvot tās privātpersonas, kuras pilda kādu valsts pārvaldes uzdevumu, piemēram, Latvijas Ārstu biedrībā, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā, Latvijas Arhitektūras biedrībā un citās organizācijās. Patlaban nereti ir grūti atrast cilvēkus, kuri uzņemtos šos uzdevumus pildīt, jo viņi lielākoties nevēlas piedzīvot neērtības un privātās dzīves ierobežojumus pēc personīgas informācijas publiskošanas amatpersonas deklarācijā, pauž grozījumu autori.
Likumprojekta anotācijā arī norādīts, ka, ņemot vērā līdzšinējo prasību iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju, nav iespējams izveidot Disciplināro antidopinga komisiju un Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisiju, ko paredz Sporta likums. Ir būtiski, lai amatos nonāktu profesionālas un piemērotas personas un pretendentu izvēli neietekmētu samērā daudzās situācijās esošais nesamērīgais pienākums iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju.
Valsts pārvaldes komisija izmaiņas valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas likumā lūgs Saeimu iekļaut rītdienas, 18. oktobra, sēdes darba kārtībā, noteikt tos par steidzamiem un pieņemt arī pirmajā lasījumā, informē komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Grozījumu galīgais lasījums plānots 25. oktobrī.