Saeima ceturtdien, 25.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja Administratīvās atbildības likuma projektu, kas paredz būtiskas izmaiņas administratīvo pārkāpumu izskatīšanā. Līdz šim spēkā esošais Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir padomju laika mantojums un grozīts vairāk nekā 150 reizes.
Jaunā likuma mērķis ir aizsargāt pastāvošo tiesisko iekārtu, tai skaitā sabiedrības intereses, noteikto pārvaldes kārtību, sabiedrisko kārtību, kā arī nodrošināt ātru un efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu, teikts likuma projektā.
Administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā noteiks attiecīgo nozaru likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Nozares regulējošajos likumos varēs noteikt arī iestāžu pakalpojumu saņemšanas un citus ierobežojumus administratīvi sodītajām personām, kuras izvairās no soda. Jau šobrīd ir veikta virkne grozījumu nozaru likumos, lai iestrādātu tajos normas, kas iepriekš bija iekļautas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Jaunais administratīvās atbildības regulējums paredz būtiskas izmaiņas administratīvo sodu sistēmā. Turpmāk naudas sods un aizrādījums būs vienīgie pamatsodi, kā papildsodu varēs piemērot tiesību atņemšanu un tiesību izmantošanas aizliegumu. Tādējādi atcelts tāds soda veids kā administratīvais arests, ņemot vērā šādas sankcijas krimināltiesisko raksturu un no pašreizējām sistēmas pretrunām izrietošās tiesvedības Satversmes tiesā.
Likuma grozījumi arī uzlabos naudas sodu piespiedu izpildes procesu, jo patlaban liela daļa lēmumu par administratīvo sodu uzlikšanu netiek izpildīti, un nesamaksāto sodu apmērs sasniedz vairākus desmitus miljonu eiro, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori.
Kā viens no risinājumiem sodu efektīvākai iekasēšanai būs liegums sodu nemaksātājiem saņemt konkrētus pakalpojumus. Piemēram, jau šobrīd personas, kas nav samaksājušas sodu par pārkāpumiem ceļu satiksmē, nevar veikt transportlīdzekļa tehnisko apskati.
Jaunais likums stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.