Saeima ceturtdien, 25. oktobrī, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, tādējādi pārskatot atsevišķus likumā iepriekš noteiktos valsts amatpersonas amata ierobežojumus.
Turpmāk valsts amatpersona savu amatu varēs brīvi savienot ar amatu arodbiedrībā, neprasot iestādes vadītāja atļauju. Tas attieksies uz ierēdņiem, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī pašvaldības policistiem, profesionālā dienesta karavīriem un citām amatpersonām.
Likuma grozījumi rosināti, ņemot vērā gadījumus, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norādījis uz nepieciešamību pirms amatu savienošanas ar amatu arodbiedrībā prasīt atļauju attiecīgās institūcijas vadītājam, kā arī to, ka arodbiedrību brīvība ir nostiprināta Satversmē, teikts grozījumu anotācijā.
Turpmāk valsts amatpersonas deklarācija nebūs jāiesniedz tām privātpersonām, kuras pilda kādu valsts pārvaldes uzdevumu, piemēram, Latvijas Ārstu biedrībā, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā, Latvijas Arhitektūras biedrībā un citās organizācijās. Līdz šim nereti bija grūti atrast cilvēkus, kuri uzņemtos šos uzdevumus pildīt, jo viņi lielākoties nevēlas piedzīvot neērtības un privātās dzīves ierobežojumus pēc personīgas informācijas publiskošanas amatpersonas deklarācijā, norādījuši grozījumu autori.
Grozījumu anotācijā arī norādīts, ka, ņemot vērā līdzšinējo prasību iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju, nav bijis iespējams izveidot Disciplināro antidopinga komisiju un Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisiju, ko paredz Sporta likums. Ir būtiski, lai amatos nonāktu profesionālas un piemērotas personas un pretendentu izvēli neietekmētu samērā daudzās situācijās esošais nesamērīgais pienākums iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju.