Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 30. oktobrī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Likuma izmaiņas rosinātas, lai stiprinātu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta institucionālās pārraudzības modeli, funkcionālo kapacitāti un neatkarību, kā arī dienesta priekšnieka pilnvaras.
Likumprojekts paredz, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienests) turpmāk būs Ministru kabineta pārraudzībā un savā darbībā būs neatkarīgs. Pašlaik Kontroles dienests ir vienīgā valsts institūcija, kura vēsturisku iemeslu dēļ darbojas prokuratūras pārraudzībā.
Plānots, ka Kontroles dienesta priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā iecels Saeima. Tāpat tai būs tiesības dienesta priekšnieku no amata atbrīvot. Viena un tā pati persona amatu varēs ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Šobrīd dienesta priekšnieku uz četriem gadiem amatā ieceļ ģenerālprokurors.
Pašlaik visiem Kontroles dienesta darbiniekiem jāsaņem speciālā atļauja piekļūšanai sevišķi slepenai informācijai. Iecerētie grozījumi paredz, ka dienesta priekšnieks, saskaņojot ar valsts drošības iestādi, varēs noteikt amatus, kuru pienākumu pildīšanai šāda atļauja nav nepieciešama.
Paredzēts, ka turpmāk dienesta Konsultatīvās padomes sēdes sasauks un vadīs, kā arī to darba kārtību noteiks Kontroles dienesta priekšnieks. Savukārt ģenerālprokurors, kuram pašlaik deleģēta sēžu vadība, tiks iekļauts padomes sastāvā.
Likumprojektā precizēti arī dienesta pienākumi un tiesības, lai sekmīgāk identificētu, izvērtētu, kā arī mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus nacionālā un Eiropas Savienības līmenī.
Paredzēts, ka Kontroles dienests savu uzdevumu ietvaros varēs pieaicināt atzinumu sniegšanai dažādu jomu ekspertus. Ekspertiem paredzēts noteikt aizliegumu izpaust to rīcībā nodoto informāciju.
Reorganizācijas rezultātā uz Kontroles dienestu pilnā apjomā attieksies prasība veikt mērķtiecīgu darbu plānošanu, mērķu, sasniedzamo rezultātu un izpildes termiņu noteikšanu, regulāru darbības rezultātu izvērtēšanu un, ja nepieciešams, pārskatīšanu. Tas paaugstinās dienesta darbības kvalitāti, uzlabos tā darbības caurskatāmību un izvērtēšanu, norādīts likumprojekta anotācijā.
Aizsardzības komisija saistītas izmaiņas šodien atbalstīja arī Prokuratūras likumā.
Galīgajā lasījumā Saeimas sēdē par likumu grozījumiem plānots lemt 1. novembrī, informē Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
