Saeima ceturtdien, 1. novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Likums grozīts, lai stiprinātu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta institucionālās pārraudzības modeli, funkcionālo kapacitāti un neatkarību, kā arī dienesta priekšnieka pilnvaras.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienests) turpmāk būs Ministru kabineta pārraudzībā un savā darbībā būs neatkarīgs. Līdz šim Kontroles dienests bija valsts institūcija, kura vēsturisku iemeslu dēļ darbojas prokuratūras pārraudzībā.
Plānots, ka Kontroles dienesta priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā iecels Saeima. Tāpat Saeimai būs tiesības dienesta priekšnieku no amata atbrīvot. Viena un tā pati persona amatu varēs ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Iepriekš dienesta priekšnieku uz četriem gadiem amatā iecēla ģenerālprokurors.
Līdzšinējais regulējums noteica, ka visiem Kontroles dienesta darbiniekiem jāsaņem speciālā atļauja piekļūšanai sevišķi slepenai informācijai. Ar grozījumiem kārtība mainīta, un turpmāk dienesta priekšnieks, saskaņojot ar valsts drošības iestādi, varēs noteikt amatus, kuru pienākumu pildīšanai šāda atļauja nebūs nepieciešama.
Kontroles dienesta Konsultatīvās padomes sēdes turpmāk sasauks un vadīs, kā arī to darba kārtību noteiks dienesta priekšnieks. Savukārt ģenerālprokuroru, kuram līdz šim bija deleģēta sēžu vadība, iekļaus padomes sastāvā.
Ar grozījumiem precizēti arī dienesta pienākumi un tiesības, lai varētu sekmīgāk identificēt, izvērtēt, kā arī mazināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus nacionālā un Eiropas Savienības līmenī.
Savu uzdevumu ietvaros Kontroles dienests atzinumu sniegšanai varēs pieaicināt dažādu jomu ekspertus. Ekspertiem likumā noteikts aizliegums izpaust to rīcībā nodoto informāciju.
Reorganizācijas rezultātā uz Kontroles dienestu pilnā apjomā attieksies prasība veikt mērķtiecīgu darbu plānošanu, mērķu, sasniedzamo rezultātu un izpildes termiņu noteikšanu, regulāru darbības rezultātu izvērtēšanu un, ja nepieciešams, pārskatīšanu. Tas paaugstinās dienesta darbības kvalitāti, uzlabos tā darbības caurskatāmību un izvērtēšanu, norādīts likumprojekta anotācijā.
Saeima saistītas izmaiņas šodien galīgajā lasījumā pieņēma arī Prokuratūras likumā.