Saeima ceturtdien, 1. novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja jaunu likumu Rīgas Juridiskās augstskolas atbalstam, lai precizētu uz starpvalstu līguma pamata dibinātās augstskolas vietu Latvijas augstākās izglītības sistēmā.
Speciāls likums Rīgas Juridiskajai augstskolai nepieciešams, ņemot vērā izglītības iestādes darbības specifiku, ko nosaka augstskolas izteiktā internacionalizācija - studijas notiek tikai angļu valodā. Tāpat būtiski, ka augstskolas personāls nāk ne tikai no Latvijas, bet arī citām valstīm, sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.
Likums regulē jautājumu par augstskolas darbības mērķi un uzdevumiem, kā arī pārstāvības un vadības institūcijām. Tajā nostiprināts, ka rektora – augstskolas augstākās amatpersonas – amatā var ievēlēt arī ārvalsts pilsoni.
Rīgas Juridiskās augstskolas likumā noteikts, ka rektoru pēc augstskolas valdes ierosinājuma ievēlē augstskolas satversmes sapulce uz trijiem gadiem, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Augstskolas rektoram jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, vai augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā.
Arī uz augstskolas personālu nav attiecināmas normatīvajos aktos noteiktās prasības par valsts valodas zināšanu līmeni. Augstskolai jānodrošina dokumentu aprite un saziņa ar valsts iestādēm un privātpersonām valsts valodā, nosaka jaunais likums.
Prasības pēc valodas prasmēm Rīgas Juridiskās augstskolas personālam nav samērīgas, jo studijas notiek angļu valodā, akcentēja A. Adamovičs. Likumā nostiprināta norma, ka bakalaura, maģistra un doktora grāda ieguvei nepieciešamos darbus var izstrādāt un aizstāvēt kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.
Rīgas Juridiskā augstskola ir izveidota saskaņā ar līgumu, ko 1997. gada 14. jūlijā noslēdza Latvijas Republikas valdība, Zviedrijas Karalistes valdība un Sorosa fonds – Latvija.
