JAUNUMI

16. Maijs 2019   •   14:26

Senāts: Attaisnojot apsūdzēto, attiecībā uz vienu noziedzīgu nodarījumu nevar būt divi pretrunīgi attaisnošanas pamati

Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments 15. maijā atcēla Latgales apgabaltiesas 2018. gada 6. novembra spriedumu, ar kuru apsūdzētais attaisnots apsūdzībā pēc Krimināllikuma 317. panta otrās daļas par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, izdarīja tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ja tās saistītas ar vardarbību. Senāts, atsaucoties uz jau iepriekš tiesu praksē norādītām atziņām, lēmumā atzina, ka apelācijas instances tiesas spriedumu nevar atzīt par tiesisku un pamatotu, ja tajā attiecībā uz vienu noziedzīgo nodarījumu norādīti divi pretrunīgi apsūdzētā attaisnošanas pamati. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Latgales apgabaltiesā.

Senāts lēmumā atzīst, ka, attaisnojot apsūdzēto, atsaucoties uz diviem pretrunīgiem attaisnošanas pamatiem, apelācijas instances tiesa nepareizi piemērojusi Kriminālprocesa likuma 519. pantu.

Apelācijas instances tiesa secinājusi, ka ne pirmstiesas, ne tiesas izmeklēšanas laikā nav iegūti pārliecinoši pierādījumi, kas izslēgtu saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainīgumu viņam inkriminētajā apsūdzībā. Atsaucoties uz Kriminālprocesa likuma 19. panta trešo daļu, kas noteic, ka visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, apelācijas instances tiesa atzinusi, ka apsūdzētais atbilstoši Kriminālprocesa likuma 519. panta 1. punktā noteiktajam atzīstams par nevainīgu un attaisnojams.

Vienlaikus apelācijas instances tiesa spriedumā norādījusi, ka, ievērojot to, ka netika iegūti pārliecinoši pierādījumi, lai konstatētu cēloņsakarību starp apsūdzētā darbībām un cietušajam konstatētajiem miesas bojājumiem, kā arī netika iegūti pārliecinoši pierādījumi, ka apsūdzētais, aizturot cietušo, acīmredzami pārsniedza ar likumu „Par policiju” vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, un tās bija saistītas ar vardarbību, apsūdzētais izvirzītajā apsūdzībā atzīstams par nevainīgu un attaisnojams gan saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 519. panta 1. punktu, gan minētā panta 2. punktu.

Tādējādi apelācijas instances tiesa vienlaikus konstatējusi divus pretrunīgus apsūdzētā attaisnošanas pamatus.

Senāts lietu kasācijas kārtībā izskatīja sakarā ar Latgales tiesas apgabala prokuratūras prokurora kasācijas protestu par Latgales apgabaltiesas 2018. gada 6. novembra spriedumu. (Lieta SKK-150/2019; 11819002011).

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
19. Oktobris   •   13:18
ES īpašās pārstāves cilvēktiesību jautājumos amatā apstiprināta Ilze Brands-Kehris
15. Oktobris   •   16:12
Senāts nodod rajona tiesai pieteikumu par nenodrošinātu iespēju balsot Saeimas vēlēšanās pa pastu
15. Oktobris   •   12:52
Senāts lēmumā skaidro tiesām, kā sagatavojams juridiskais pamatojums pieteikumam Satversmes tiesā
14. Oktobris   •   14:58
Prokuratūras vēršanās Satversmes tiesā ir atsevišķs tiesiskais solis, un tā rezultāts nemaina kriminālprocesa norisi
14. Oktobris   •   11:04
Satversmes tiesas likums neietver ģenerālprokuroru to personu lokā, kuras ir tiesīgas iesniegt pieteikumu par Ministru kabineta izdoto individuālo tiesību aktu atbilstību likumam
AUTORU KATALOGS