Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments 22. maijā nolēma atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā par zēna notriekšanu uz gājēju pārejas 2013. gada decembrī Saulkrastos.
Šādu lēmumu Senāts pieņēma, jo, izvērtējot kasācijas sūdzībās minētos argumentus, Senātam neradās šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2019. gada 4. februāra spriedums, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu uzrādītajā apsūdzībā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu un 10 mēnešiem, atņemot automašīnas vadīšanas tiesības uz diviem gadiem. Ar spriedumu nolemts no apsūdzētā par labu cietušajam piedzīt 30 000 eiro morālā kaitējuma kompensāciju. Senāta lēmums nav pārsūdzams. Senāts lietu izskatīja sakarā ar apsūdzētā un viņa aizstāvju iesniegtām kasācijas sūdzībām par Rīgas apgabaltiesas spriedumu. (Lieta SKK-349/2019; 11520090713).
Apsūdzētajam apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 260. panta otrās daļas par 2013. gada decembrī izdarītu noziedzīgu nodarījumu, notriecot zēnu, kurš Saulkrastos šķērsoja ceļu pa gājēju pāreju netālu no skolas. Cietušajam tika nodarīti smagi miesas bojājumi.
Iepriekš skatot lietu Augstākajā tiesā 2018. gada 31. maijā, Augstākā tiesa atcēla Rīgas apgabaltiesas 2018. gada 3. janvāra spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Rīgas apgabaltiesa, atkārtoti izskatot lietu 2019. gada 4. februārī, atcēla pirmās instances tiesas spriedumu daļā par sodu un noteica sodu, nepiemērojot Krimināllikuma 55. panta nosacījumus, tas ir, nenotiesājot nosacīti.