Atzīstot, ka kvalitatīvam tiesvedības procesam tiesnešu specializācija ir nepieciešama, Tieslietu padome tomēr nepiekrīt atsevišķas specializētas ekonomisko lietu tiesas veidošanai. Tieslietu padome 3. jūnijā atzina, ka šādas tiesas izveidei šobrīd trūkst pietiekamu argumentu un nepieciešamības pamatojuma, kā arī seku izvērtējuma.
Tieslietu padomes locekļi debatēs norādīja – ja jaunas tiesas izveides mērķis ir tiesnešu specializācija, tad tā jau pastāv esošajā tiesu sistēmā. Pēdējo gadu laikā veiktas trīs būtiskas tiesu sistēmas reformas, kas vērstas uz tiesu darba kvalitātes paaugstināšanu, – pāreja uz tīro trīs instanču tiesu sistēmu, zemesgrāmatu tiesnešu integrācija vispārējās tiesās, kā arī tiesu teritoriālā reforma, apvienojot rajona tiesas, tieši ar mērķi nodrošināt tiesnešu specializāciju. Nav izvērtēti realizēto reformu ieguvumi, bet jau piedāvāta atkal jauna reforma. Tas neveicina tieslietu sistēmas stabilitāti un sistēmisku attīstību.
Savukārt, ja specializētās tiesas veidošanas mērķis ir lietu ātrāka izskatīšana, tad koncepcijā nav izvērtēti cēloņi, kas šobrīd ir par iemeslu ilgajiem procesiem – procesuālo likumu nepilnības, problēmas apsūdzībā, izmeklēšanā vai tiesas procesa vadībā. Tieslietu padomes locekļi norādīja uz procesuālajos likumos noteikto lietu izskatīšanas kārtību, kas liek, piemēram, liecinieku liecības uzklausīt piecas reizes. Jaunas tiesas izveide bez grozījumiem procesuālajos likumos gaidīto efektu nedos.
Bez tam Tieslietu padomes sēdē tika norādīts, ka specializētas tiesas izveidošana varētu palielināt korupcijas riskus, veidot tiesnešiem nevienmērīgu slodzi, kā arī apgrūtināt tiesas pieejamību, ja tā būtu viena tiesa visai valstij.
Tieslietu ministrija tika aicināta tiesu darba efektivizēšanai meklēt citus finanšu un cilvēku resursu izmantošanas risinājumus.