Ceturtdien, 6. jūnijā, plkst. 13.00, Ministru kabinetā (Ministru prezidentu zāle) notiks Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes sēde, kurā Ministru prezidenta Krišjāna Kariņa vadībā tiks apspriests projekts “Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plāns 2019.–2020. gadam”.
Plāna projektā ietverti daudzi nozīmīgi tuvākajos divos gados īstenojami pasākumi, tostarp priekšlikums par šīs starpnozaru politikas izstrādes un īstenošanas koordinācijas atbildības nodošanu no Iekšlietu ministrijas Veselības ministrijas pārziņā, lai iezīmētu un nostiprinātu narkomānijas ierobežošanas un narkotiku kontroles politikas attīstības līdzšinējā kursa maiņu.
Jāatgādina, ka Latvijā, kopš 1998. gada, kad tika aizsākta stratēģiska narkotiku ierobežošanas politikas izstrāde un koordinācija, atbildīgā iestāde valstiskā mērogā ir bijusi Iekšlietu ministrija un līdz šim narkotiku ierobežošanas politika bijusi vairāk vērsta uz narkotiku pieejamības un piedāvājuma samazinājumu.
Latvijas, kā ES dalībvalsts, narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas politika tiek izstrādāta, ievērojot ES politikas plānošanas dokumentus. Līdz ar ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas 2005.–2012. gadam apstiprināšanu, ES dalībvalstīs novērojama paradigmas maiņa uz līdzsvarotāku pieeju, daudz lielāku uzmanību veltot veselības un sociālo risku un kaitējuma mazināšanas aspektiem.
Sadarbībā ar Veselības un citu nozaru ministrijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām izstrādātajā plāna projektā iezīmējas būtiska narkotiku pieprasījuma samazināšanas dimensijas stiprināšana un lielāks uzsvars veltīts pieprasījuma samazināšanas pasākumiem, piemēram, tādu profilakses programmu īstenošanu, kuru efektivitāte ir pierādīta citās valstīs, atkarību ārstniecības programmu dažādošana, pusaudžu sociālās rehabilitācijas jautājuma sakārtošana. Līdz ar to plāna projekta akceptēšanai un veiksmīgai īstenošanai būtu jāievada pakāpeniska gan politikas prioritāšu vispārējas pieejas maiņa, gan sabiedrības attieksmes maiņa pret risināmo problēmu no represīvo risinājumu uz preventīvo un veselības aizsardzības jomas aktivitāšu stiprināšanu.