Otrdien, 18. jūnijā, Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija sniedza konceptuālu atbalstu Tieslietu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu" un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: "Tiesu neatkarība ir līdzeklis demokrātijas un tiesiskuma nodrošināšanai, tā nevar būt absolūta un to līdzsvaro atbildība. Valsts varu savstarpējās līdztiesības un mijiedarbības princips nepieļauj kādas no valsts varām kontroli pār otru vai iejaukšanos tās procesos, līdz ar to ir attīstāmi instrumenti, kas ļauj pašai tiesu varai reaģēt uz iespējamu tiesnešu neprofesionalitāti un pārkāpumiem. Esmu gandarīts, ka likumdevējs sniedzis atbalstu grozījumu tālākai virzīšanai, sekmējot neatkarības un atbildības principu savstarpējo līdzsvaru."
Ņemot vērā, ka no 2020. gada 1. janvāra spēkā stājas Administratīvās atbildības likums, kas paredz izslēgt administratīvo arestu kā sodu, ar izstrādātajiem grozījumiem plānots atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās, vienlaikus paredzot, ka tiesnesi varēs saukt pie disciplinārās atbildības, ja attiecībā uz to pieņemts lēmums par administratīvā soda piemērošanu.
Lai nodrošinātu operatīvu lēmuma pieņemšanu tiesneša atstādināšanas gadījumā, grozījumi cita starpā noteic Tiesnešu disciplinārkolēģijas pilnvaras pēc savas iniciatīvas atstādināt tiesnesi no amata pienākumu pildīšanas disciplinārlietas izskatīšanās laikā.
Šobrīd likumā ir noteikts vispārējais disciplināratbildības noilguma termiņš – divi gadi no pārkāpuma izdarīšanas brīža. Šis termiņš nav pietiekams, lai ļautu ikvienā gadījumā likumā noteiktā kārtībā izvērtēt pārkāpumus tiesneša amata izpildē un novērstu šaubas par tiesneša profesionalitāti. Tādējādi ar grozījumiem plānots pagarināt tiesnešu disciplinārās atbildības vispārējo noilguma termiņu no diviem gadiem uz četriem.
Vienlaikus ar likuma izmaiņām plānots paplašināt tiesu priekšsēdētāju pilnvaras, paredzot tiesības ierosināt tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai veikt tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, ja konstatēti trūkumi tiesneša darbībā.
Tāpat likumā plānotas izmaiņas, lai ieviestu jaunu tiesneša amata kandidātu atlases modeli un efektivizētu tiesnešu amata kandidātu atlases procesu.
Grozījumi paredz arī citas būtiskas izmaiņas un tos vēl skatīs Juridiskā komisija un Tieslietu padome. Ar grozījumiem iespējams iepazīties Saeimas mājaslapā.