Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments 9. septembrī nolēma atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā par neizpaužamu ziņu izpaušanu. Šādu lēmumu Senāts pieņēma, jo, izvērtējot kasācijas sūdzībās minētos argumentus, Senātam neradās šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu.
Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Rīgas apgabaltiesas 2019. gada 11. aprīļa lēmums, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018. gada 19. februāra spriedums. Ar minēto spriedumu apsūdzētā atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 329. panta par to, ka, būdama valsts amatpersona, kas par ziņu neizpaušanu bijusi brīdināta un kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu, izpauda neizpaužamas ziņas, kas nav valsts noslēpums. Sods noteikts piecu Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, jeb 2150 eiro apmērā.
Senāts lietu kasācijas kārtībā izskatīja sakarā ar apsūdzētās un viņas aizstāvja kasācijas sūdzībām par Rīgas apgabaltiesas 2019. gada 11. aprīļa lēmumu. (Lieta Nr. SKK-558/2019; 12812001716).
Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 329. panta par neizpaužamu ziņu izpaušanu. Apsūdzībā norādīts, ka apsūdzētā piekļuvusi Tiesu informatīvajai sistēmai un laikraksta “Latvijas Avīze” žurnālistam mobilā tālruņa īsziņās nosūtījusi informāciju par kāda uzņēmēja sodāmību.
Senāts iepriekš lietu kasācijas kārtībā skatīja šī gada janvārī, kad atcēla Rīgas apgabaltiesas 2018. gada 21. maija lēmumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Senāts toreiz konstatēja, ka kriminālprocess pret personu uzsākts pēc Krimināllikuma 320. panta ceturtās daļas un 329. panta. Pirmstiesas procesā kriminālprocess sadalīts un krimināllieta tiesai nodota personas apsūdzībā pēc Krimināllikuma 329. panta. Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesai jāizvērtē, vai pierādīšanā inkriminētajā apsūdzībā ir izmantojamas ziņas, kas iegūtas operatīvās darbības pasākuma – operatīvās nepublisko sarunu noklausīšanās – laikā.
