Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 11. septembrī mutvārdu procesā kopsēdē izskatīja pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā par iedzīvotāja ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pārmaksas atmaksu. Tiesa uzklausīja procesa dalībniekus – pieteicēja pārstāves, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāvjus – un atbilstoši Administratīvā procesa likuma 346. panta pirmajai daļai noteica, ka nolēmums lietā būs pieejams 14. oktobrī.
Pieteicējs vērsās iestādēs, lūdzot atmaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pārmaksu, kas bija izveidojies, jo darba devējs nodokļus par darba ņēmēju bija kļūdaini samaksājis gan Norvēģijas, gan Latvijas nodokļu administrācijai. Latvijas atbildīgās iestādes pieteicēja lūgumu par nodokļu pārmaksu noraidīja, ņemot vērā darba devēja precizēto ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Tiesiskā strīda pamatā ir jautājums par to, vai nodokļu pārmaksu var saņemt darba ņēmējs (pieteicējs) vai darba devējs. Iestādes uzskata, ka pārmaksu var izmantot darba devējs, iesniedzot precizētu ziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli (Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumi Nr. 827 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”).
Savukārt pieteicējs savas tiesības saņemt nodokļa pārmaksu pamato ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 30. panta 3. punktu un Ministru kabineta 2000. gada 2. maija noteikumus Nr. 164 „Kārtība, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un aprēķināts un pārskaitīts solidaritātes nodoklis”.
Konkrētajā gadījumā nodokļu pārmaksas jautājumu noregulējums skar divas iestādes, kas darbojas patstāvīgi, līdz ar to strīdīgie jautājumi ir apskatāmi vairāku tiesību normu regulējuma ietvaros.
(Lieta SKA-272/2019; A420304114).