JAUNUMI

Senāts spriedumā norāda, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 30. panta 3. punkta un likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.¹panta pirmās daļas regulējums, kas noteic nodokļa un obligāto iemaksu pārmaksas atmaksu, ir piemērojams arī tādās situācijās, kad darba ņēmējam nav ar nodokli apliekama ienākuma Latvijas Republikā, bet Latvijas Republikas budžetā nepamatoti ir samaksāti nodokļi no darba algas, kas nopelnīta Norvēģijas Karalistē. Šajā gadījumā darba devēja veiktā nodokļu samaksa ir ieturēta no darba ņēmēja nopelnītās darba algas (ienākumiem). Tiesai bija jāņem vērā ne tikai darba devēja ziņojuma saturs, bet arī apstākļi, kādēļ vispār notikusi darba devēja ziņojumu precizējumu iesniegšana. Tomēr darba devēja precizētie ziņojumi nevar izmainīt to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas darba devējs faktiski ieturēja no pieteicēja darba algas un bija iemaksājis valsts budžetā.

Senāts norāda, ka tiesa ir pieļāvusi kļūdas faktisko apstākļu vērtēšanā un tiesību normu piemērošanā.

Lietā ir turpmāk minētie apstākļi:

Pieteicējs vērsās iestādēs, lūdzot atmaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pārmaksu, kas bija izveidojies, jo darba devējs nodokļus par darba ņēmēju bija kļūdaini samaksājis gan Norvēģijas Karalistes, gan Latvijas Republikas nodokļu administrācijai. Latvijas atbildīgās iestādes pieteicēja lūgumu par nodokļu pārmaksu noraidīja, ņemot vērā darba devēja precizēto ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Administratīvā apgabaltiesa noraidīja pieteikumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pārmaksas atmaksu.

Senāts lietu kopsēdē mutvārdu procesā izskatīja 11. septembrī. (Lieta SKA-272/2019; A420304114).