Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija otrdien, 26. novembrī, uz sēdi bija aicinājusi Tieslietu ministrijas un tieslietu nozares ekspertus, lai pārspriestu jautājumu par kopīpašuma izbeigšanas tiesisko regulējumu, tā iespējamo pilnveidi un tiesu praksi.
Kā informēja apakškomisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere, sabiedrībā aktualizējušās bažas par iespējamo praksi, ko ar juristu palīdzību īsteno atsevišķi uzņēmēji, nekustamo īpašumu izsolēs nopērkot nekustamo īpašumu domājamās daļas un no pārējiem kopīpašniekiem kopīpašuma izbeigšanas ceļā pieprasot daudzkārt lielākas summas.
Tieslietu ministrijas pārstāvji klātesošajiem atzīmēja, ka normatīvie akti neliedz privātpersonām izvēlēties īpašuma tiesību formu – tās var nodibināt kopīpašumu, ieiet jau esošās kopīpašuma attiecībās, kā arī izstāties no tām.
Pārspriežot jautājumu par Latvijas tiesu praksi kopīpašuma izbeigšanas lietās, Tieslietu ministrijas pārstāvji informēja, ka Latvijas tiesās pašlaik norisinās ap 250 tiesvedību, taču lietas ir ļoti dažādas un kopīgas tendences saistībā ar juridiskajām personām skaidri neiezīmējas.
Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone atzīmēja, ka gadījumā, ja kāda juridiska persona peļņas gūšanas nolūkos vēlas iegādāties nekustamā īpašuma domājamās daļas, tas nav aizliegts, jo objekti atrodas brīvā civiltiesiskā apgrozībā. Taču viņa atzīmēja, ka ir jāizvērtē riski, ja tas, piemēram, ir kādas ģimenes vienīgais miteklis.
Pieaicinātie tieslietu nozares pārstāvji bija vienisprātis, ka attiecībā uz kopīpašuma izbeigšanu Civillikuma grozījumi pašlaik nav nepieciešami, un Civillikums, regulējot kopīpašuma izbeigšanu tiesas ceļā, pašai tiesai paredz plašas pilnvaras un atbildību un gadījumos, kad lieta izšķirama pēc tiesas ieskata, tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem.