Otrdien, 28. janvārī, Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulce sniedza skaidrojumu par to, kāda valsts nodeva maksājama par prasību izbeigt kopīpašumu. Kopsapulci, pamatojoties uz likuma "Par tiesu varu" 49.1 panta pirmo daļu un ņemot vērā Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas ierosinājumu, sasauca Senāta priekšsēdētājs I. Bičkovičs.
Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulce konstatēja, ka pirmās un otrās instances tiesu tiesnešiem ir atšķirīgas pieejas jautājumā par valsts nodevu prasības pieteikumam par kopīpašuma izbeigšanu. Pastāv trīs dažādas pieejas: noteikt valsts nodevu 70 euro apmērā kā par mantisku prasību, kas nav jānovērtē, noteikt valsts nodevu atbilstoši visa nekustamā īpašuma vērtībai vai arī noteikt valsts nodevu atbilstoši atbildētāja kopīpašuma daļas vērtībai.
Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulce secināja, ka šāda atšķirīga tiesu prakse nelabvēlīgi ietekmē indivīdu tiesības uz pieeju tiesai. Lai nodrošinātu vienotu likumam atbilstošu izpratni par valsts nodevu kopīpašuma izbeigšanas prasībām, Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulce nolēma sniegt strīdīgo likuma normu skaidrojumu.
Departamenta senatori atzina, ka prasībās par kopīpašuma izbeigšanu ir nosakāma valsts nodeva 70 euro apmērā, jo tas ir gadījums, kurā mantiska prasība nav jānovērtē. Vienlaikus kopsapulce vērsa uzmanību, ka, lai arī nodeva ir nosakāma šobrīd saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 4.punktu, šāda nodeva nesasniedz valsts nodevas mērķi – veicināt strīda atrisināšanu ārpustiesas vienošanas ceļā. Apsverams, vai Civilprocesa likumā šā mērķa sasniegšanai ir pamats ieviest skaidru un atbilstošu valsts nodevu prasības pieteikumam par kopīpašuma izbeigšanu.
Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces lēmums atbilstoši likuma „Par tiesu varu” 49.1 panta trešajai daļai publicēts Senāta tīmekļvietnē at.gov.lv (pieejams šeit).
