Saeima ceturtdien, 27. februārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Prokuratūras likumā un likumā “Par tiesu varu”, ar kuriem veiktas izmaiņas ģenerālprokurora izraudzīšanas un iecelšanas kārtībā.
Kā iepriekš akcentējis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns, izraudzīšanas kārtību svarīgi pilnveidot līdz esošā ģenerālprokurora pilnvaru beigām.
Izmaiņas paredz paplašināt ģenerālprokurora amata kandidātu loku, nosakot, ka par ģenerālprokurora amata kandidātu turpmāk varēs kļūt arī 40 gadus sasniegusi persona, kurai ir 15 gadu darba stāžs tiesneša vai prokurora amatā.
Ģenerālprokuroru turpmāk iecels nevis pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja, bet Tieslietu padomes priekšlikuma. Padome iecelšanai amatā varēs virzīt tikai tādu kandidātu, kurš atbildīs likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktajām prasībām, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Tieslietu padomei līdz 2020. gada 1. aprīlim būs jāapstiprina amata kandidātu atlases konkursa nolikums, kā arī jānosaka kandidātu vērtēšanas kārtība un kritēriji.
Viena un tā pati persona varēs būt par virsprokuroru vienā un tajā pašā prokuratūras struktūrvienībā ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas, nosaka likuma izmaiņas.
