Kopumā atbalstot grozījumus Satversmes tiesas likumā un Valsts civildienesta likumā, kas izstrādāti, lai nodrošinātu Satversmes tiesas neatkarību un nostiprinātu Satversmes tiesas tiesneša statusu, Tieslietu padome neatbalsta grozījumu likumā "Par tiesu varu", kas paredz Satversmes tiesas tiesnešiem tiesības pretendēt uz Augstākās tiesas tiesneša amatu ārpus vispārējās atlases kārtības.
Likums šobrīd paredz iespēju uz Augstākās tiesas tiesneša amatu pretendēt personai, kura ir bijusi Satversmes tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā un kura saņēmusi pozitīvu Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu. Tāpat kā citiem pretendentiem – rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskajam personālam, zvērinātam advokātam vai prokuroram – Satversmes tiesas, starptautiskas tiesas vai pārnacionālas tiesas tiesnesim jāpiedalās atklātā konkursā uz Augstākās tiesas tiesneša amatu, taču nav jākārto kvalifikācijas eksāmens. Likuma grozījumi paredz, ka Satversmes tiesas, starptautiskas tiesas vai pārnacionālas tiesas tiesnesim būtu dotas tiesības pretendēt uz Augstākās tiesas tiesneša vakanci pirms tiek rīkota kandidātu atlase atklātā konkursā. Tikai tad, ja minētās personas nav izteikušas vēlmi pretendēt vai ir izteikušas šādu vēlmi, bet nav saņēmušas pozitīvu Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu, tiktu rīkots atklāts konkurss uz Augstākās tiesas tiesneša amatu.
Tieslietu padomes vairākums lēma, ka šāda priekšrocība nav atbalstāma, jo sašaurinātu Augstākās tiesas tiesnešu amata kandidātu loku un samazinātu iespēju Augstākās tiesas departamentu tiesnešu kopsapulcei izvēlēties kandidātu no visām likumā noteiktajām kandidātu grupām.