Valsts kontrole 2020. gada decembrī pabeidza lietderības revīziju “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte”, kurā tika veikts kriminālprocesu izmeklēšanu un iztiesāšanu paildzinošo un kavējošo faktoru izvērtējums. Šodien Noziedzības novēršanas padomē (NNP) apstiprinātais plāns revīzijā konstatēto problēmu risināšanai, Valsts kontroles vērtējumā, ir labs pamats tam, lai uzsāktu jomas sakārtošanu.
Revīzijā konstatēto problēmu risināšanai Valsts kontrole NNP sniedza 20 priekšlikumus, kuru mērķis ir īstenot sadarbību starp izpildvaru un tiesu varu, lai, ievērojot varas dalīšanas principus, izvirzītu kopīgus mērķus un koordinētu sadarbību tiesiskuma stiprināšanā.
Tieslietu ministrijas vadībā, iesaistot Ģenerālprokuratūru, Iekšlietu ministriju, izmeklēšanas iestādes un citas kompetentas institūcijas, ir izstrādāts revīzijā sniegto priekšlikumu ieviešanas plāns. Apstiprinātais plāns atbilstoši Valsts kontroles revīzijā sniegtajiem priekšlikumiem ietver pasākumu kopumu, kas vērsti vairākos virzienos.
Plānā paredzēti pasākumi, lai sekmētu vienotu izpratni par tiesību normu piemērošanu, tādējādi novēršot neskaidrības par būtiskākajiem pierādāmajiem apstākļiem un nepieciešamo pierādījumu kopumu vainas pierādīšanai. Tāpat plānā ir pasākumi Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma regulējuma izpētei un pilnveidošanai un pasākumi prokuratūras darbības regulējuma pilnveidei. Plāns ietver pasākumus, kurus īstenojot procesa virzītāji dažādās kriminālprocesa stadijās varētu saņemt kvalificētu “tehnisku” un konsultatīvu atbalstu, kā arī pasākumus kriminālprocesa digitalizēšanai un E-lietas programmas pārvaldības pilnveidošanai.
Plānā ir arī ilgtermiņā risināmi jautājumi ar mērķi mazināt kopējo sistēmas noslodzi un kvalificētākos resursus koncentrēt sarežģītāko un valsts intereses visbūtiskāk ietekmējošo kriminālprocesu izmeklēšanai. Valsts kontroles vērtējumā, lai iespējami drīz panāktu uzlabojumus, ir jāveic pasākumi pakāpeniskai procedūru standartizēšanai dažāda veida kriminālprocesos un efektīvāko izmeklētāja un prokurora sadarbības modeļu izstrādei un ieviešanai praksē.
Tāpat plānā ietverti pasākumi, kas paredz turpmāk regulāri, sistemātiski identificēt praksē esošās problēmas, lai rastu piemērotākos risinājumus to novēršanai. Piemēram, paredzēts ieviest rīcības mehānismu to Krimināllikuma normu identificēšanai, kuru piemērošanā praksē ir problēmas, un, balstoties uz šo problēmu novērtējumu, plānot kvalifikācijas pilnveides pasākumus, vadlīniju un citu materiālu izstrādi vienotas izpratnes sekmēšanai, normatīvā regulējuma pilnveidi. Paredzēts arī turpmāk regulāri novērtēt un sagatavot ziņojumu NNP par kriminālprocesu uzkrājuma struktūru un raksturojumu, kā arī secinājumiem par nepieciešamo turpmāko rīcību.
