Sakarā ar Saeimas vakardienas balsojumu par pašreizējā Varakļānu novada piederību, kas ir pretējs 2021. gada 28. maija Satversmes tiesas spriedumam Nr. 2020-43-0106, Valsts prezidents Egils Levits šodien sasauca koalīcijas frakciju pārstāvju apspriedi. Tajā piedalījās A. Ašeradens (JV), J. Dombrava (NA), R. Dzintars (NA), M. Golubeva (A/Par), J. Jurašs (JKP), A. Latkovskis (JV), M. Možvillo (KPV LV) un J. Pūce (A/Par).
Valsts prezidents norādīja, ka visi konstitucionālie orgāni savu darbību veic Satversmes noteiktajā ietvarā. Satversmes tiesas kompetencē ir lemt par Saeimas pieņemto likumu atbilstību Satversmei. Šajā spriedumā Satversmes tiesa konstatēja, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (t.i., administratīvi teritoriālās reformas likumā) noteiktais, ka pašreizējais Varakļānu novads turpmāk būs jaunizveidojamā Rēzeknes novada sastāvā, ir pretrunā ar Satversmi.
Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija, kā tas noteikts Satversmes ievadā, ir tiesiska valsts, un no tā izriet Saeimas pienākums pildīt Satversmes tiesas spriedumus. Pretējā gadījumā Saeimas rīcība rada konstitucionālo krīzi. Valsts prezidents atgādināja, ka Satversme viņam ir uzticējusi Satversmes sarga lomu un liedz viņam izsludināt atklāti antikonstitucionālus likumus. Tādēļ ir jāmeklē risinājumi, lai šādu konstitucionālu krīzi neradītu.
Apspriedes dalībnieki bija vienisprātis, ka konstitucionāla krīze nedrīkst tikt pieļauta. Tika apspriestas dažādas iespējas, kā no tās izvairīties. Viena iespēja varētu būt, ka Saeima tagad atkārtoti lemj par pašreizējā Varakļānu novada turpmāko piederību atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam, un pēc tam, ar jaunu likumu, jaunizveidoto novadu robežas var tikt koriģētas. Cita iespēja varētu būt, ka pašreizējais Varakļānu novads pārejas periodā tiek saglabāts kā atsevišķa pašvaldība līdz jaunam Saeimas regulējumam.
Apspriedes dalībnieki vienojās, ka Saeima tagad aktīvi strādās pie tāda Varakļānu novada jautājuma risinājuma, kas nepieļautu konstitucionālo krīzi.