Saeima trešdien, 16. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Bāriņtiesu likumā, kas nepieciešami, lai veicinātu kvalitatīvu un savlaicīgu bērnu interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanu.
“Bāriņtiesu reforma ir ilgi gaidīti likuma grozījumi, kuru mērķis ir radīt priekšnoteikumus bāriņtiesu darbinieku profesionalitātes stiprināšanai, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu bērnu tiesību un interešu aizsardzībai,” iepriekš pauda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs.
Ar grozījumiem bāriņtiesu nodod Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas funkcionālajā pārraudzībā. Inspekcija nodrošinās tiesiskumu gadījumos, kad ir konstatēts būtisks bērnu tiesību apdraudējums, kā arī gadījumos, kad pastāv bažas par būtisku bērna interešu aizskārumu. Proti, lietās par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atņemšanu, lietās par pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu, kā arī lietās par bērna ārpusģimenes aprūpi.
Bāriņtiesām ir uzticēta īpaši sensitīvu lēmumu pieņemšana, kas ietekmē katra bērna un aizgādnībā esošās personas, par kuru šis lēmums ir pieņemts, turpmāko dzīvi, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori.
Paredzēts, ka jaunā kārtība nodrošinās ne tikai pietiekamu aizbildnības un aizgādnības iestāžu darbības uzraudzību, bet arī kvalitatīvu un savlaicīgu bērnu interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanu, teikts likumprojekta anotācijā.
Ar izmaiņām likumā mainīts arī bāriņtiesu darbinieku juridiskais statuss. Līdz šim bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks un bāriņtiesas locekļi bija pašvaldības domes vēlētas amatpersonas, taču turpmāk bāriņtiesu darbiniekus nodarbinās uz darba līguma pamata, ieviešot amata konkursu un nodrošinot pilnas slodzes darbu. Tas nepieciešams, lai novērstu pašvaldības iespējamo ietekmi uz bāriņtiesu lēmumu pieņemšanas procesu.
Ņemot vērā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteikto administratīvo teritoriju apvienošanu, grozījumi Bāriņtiesu likumā paredz, ka katrā pašvaldībā varēs darboties tikai viena bāriņtiesa. Tajā pašā laikā vairākas pašvaldības, tāpat kā iepriekš, varēs veidot vienu kopīgu bāriņtiesu. Kā atzīmējuši likumprojekta autori, grozījumi neliegs pašvaldībai arī veidot vairākas bāriņtiesas struktūrvienības (apmeklētāju pieņemšanas vietas), lai nodrošinātu pieejamību iedzīvotājiem.
Ar likuma grozījumiem precizētas arī kvalifikācijas prasības personām, kuras vēlas strādāt par bāriņtiesas priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli, kā arī noteikts pienākums apgūt bāriņtiesas darbinieku mācību programmu. Līdz mācību programmas apgūšanai personas varēs strādāt administratīvus darbus, kā arī darbus, kuri nav saistīti ar lēmumu pieņemšanu par bērnu un aizgādnībā esošo personu, paredz izmaiņas.