Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 3. novembrī, otrajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu.
“Ar protokola ratifikāciju Latvija pievienojas tai 90 valstu kopienai, kas saredz nepieciešamību pilnveidot konvencijā noteikto tiesību aizsardzību, izskaust ļaunprātīgas valsts varas izmantošanas praksi un uzlabot apstākļus vietās, kurās personām tiek vai var tikta atņemta brīvība,” sacīja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.
Protokols paredz izveidot mehānismus spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas apiešanās vai soda novēršanai, kā arī sistēmu regulārām misijām un vizītēm uz vietām, kur atrodas cilvēki, kam atņemta brīvība.
Protokols paredz divkāršu brīvības atņemšanas vietu uzraudzības sistēmu: starptautisko un nacionālo. Saskaņā ar protokolu starptautiskais uzraudzības mehānisms ir spīdzināšanas un citu nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidu novēršanas apakškomiteja, kas sastāv no ANO dalībvalstu ekspertiem. Savukārt nacionālā uzraudzības mehānisma funkcijas un uzdevumus plānots deleģēt tiesībsargam. “Piemērojot divkāršu brīvības atņemšanas vietu uzraudzības sistēmu, tiek stiprināti kopējie cilvēktiesību aizsardzības sistēmu mehānismi,” uzsvēra R. Kols.
Valsts, ratificējot protokolu, piekrīt atļaut ekspertiem bez iepriekšējas saskaņošanas iekļūt jebkurā brīvības atņemšanas vietā, tās jurisdikcijā esošajā teritorijā, tostarp īslaicīgas aizturēšanas vietās, nepilngadīgo aizturēšanas iestādēs, patvēruma meklētāju centros, psihiatriskajās iestādēs, sociālās aprūpes centros un citur, tai skaitā privātās institūcijās, teikts anotācijā.
Kopumā protokolu ratificējušas jau 90 valstis, tostarp lielākā daļa Eiropas reģiona valstu.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl otrajā – galīgajā – lasījumā jāatbalsta Saeimai.
