Tiesībsarga ieskatā jautājumam par Saeimas deputātu pienākumu vakcinēties pret Covid-19 ir gan juridisks, gan ētisks raksturs.
Tiesībsargs uzsver – deputātiem (arī pašvaldību domju deputātiem) ir jāpilda Latvijas valsts likumi un uz likumu pamata pieņemtie lēmumi (tas izriet no Saeimas deputātu zvēresta jeb svinīgā solījuma), tādējādi ar savu rīcību rādot priekšzīmi, motivējot un iedrošinot to darīt visas citas sabiedrības grupas. Ja likumu un tam pakārtotos tiesību aktus kāds uzskata par nepareiziem (prettiesiskiem), tad normatīvajos aktos ir paredzēta kārtība, ka tas risināms tiesā, nevis nepildot likumu un tam pakārtotos tiesību aktus.
Kā zināms, šī gada 9. oktobra Ministru kabineta rīkojums* noteic – valsts un pašvaldību institūciju darbinieki un amatpersonas no 2021. gada 15. novembra savus darba pienākumus var veikt tikai tad, ja viņiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Savukārt Valsts amatpersonu uzskaitījums ir precīzi norādīts likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”**, un tie cita starpā ir arī Saeimas deputāti un pašvaldības domes deputāti. Tādējādi uz viņiem varētu tikt attiecināts nosacījums vakcinēties.
Tiesībsarga ieskatā pašas Saeimas kompetencē ir izvēlēties un lemt par juridiski atbilstošāko risinājumu, kas būtu piemērojams tādos gadījumos, ja pēc 2021. gada 15. novembra atsevišķi Saeimas deputāti tomēr nebūs saņēmuši Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
* MK rīkojuma Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu ” 5.3. punkts.
** Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. pantā.