Otrdien, 14. decembrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevas noteikšanu saistībā ar īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. No 2022. gada 1. janvāra tiek noteikts maksimālais valsts nodevas apmērs par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā fiziskām un juridiskām personām – 50 000 eiro.
Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka valsts nodevas apmēru procentuāli no nekustamā īpašuma vērtības.
Ar Tieslietu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem no 2022. gada 1. janvāra tiek noteikta maksimālā summa 50 000 eiro valsts nodevai par katru īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja fiziska vai juridiska persona iegūst nekustamo īpašumu atsavināšanas procesā:
- nekustamais īpašums tiks iegūts uz līguma, tajā skaitā, dāvinājuma ceļā;
- uz tiesas lēmuma pamata nekustamā īpašuma izsoles gadījumā;
- nekustamo īpašumu iegulda kapitālsabiedrības pamatkapitālā.
Tieslietu ministrija norāda, ka valsts nodevas maksimālais apmērs ir noteikts arī Igaunijā un Lietuvā, tāpēc ar šādiem grozījumiem tiek vecināta vienlīdzīga konkurence nekustama īpašuma investīciju tirgū Baltijas valstīs.
Valsts nodevas apmēra ierobežojuma noteikšana samazinās arī administratīvās izmaksas komercīpašumu (biroju ēkas, loģistikas centri, tirdzniecības centri, viesnīcas, īres nami u.tml.) atsavināšanas darījumos. Līdz ar to regulējums veicinās uzņēmējdarbības vides attīstību un investīciju piesaisti.
Tieslietu ministrija jau iepriekš aktīvi strādāja pie zemesgrāmatu valsts nodevas samazināšanas. Šogad 1. jūlijā stājās spēkā Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kas paredz, ka par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā fiziskai personai līdzšinējo 2% vietā jāmaksā valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu 1,5% apmērā no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu līdzšinējo 6% vietā – 2% no īpašuma vērtības.
