Šī gada 9. janvārī Latvija kļuvusi par 91. valsti, kurā stājies spēkā ANO Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvais protokols (Papildprotokols). No Papildprotokola iziet, ka valstij jāizveido nacionālais preventīvais mehānisms jeb regulāru vizīšu veikšanas sistēma.
Tas ir neatkarīgs mehānisms, kura viens no galvenajiem pienākumiem ir veikt regulāras vizītes uz iestādēm, kurās cilvēkiem ir vai varētu tikt ierobežota brīvība, ar mērķi novērst sliktas izturēšanās riskus, piemēram, bērnu namos, pansionātos, psihoneiroloģiskās slimnīcās, ieslodzījuma vietās, aizturēto ārzemnieku un patvēruma meklētāju izmitināšanas vietās.
Kā zināms, jau 2017. gadā ar valdības lēmumu tiesībsargam tika uzticēts veikt preventīvā mehānisma funkciju. Līdz ar to Latvijā bija izveidojusies unikāla situācija – lai gan Papildprotokols vēl nebija ratificēts, valsts ielika pamatus Papildprotokolā paredzētā nacionālā preventīvā mehānisma izveidē. Kopš 2018. gada 1. marta Tiesībsarga birojā ir izveidota Prevencijas daļa, kuras galvenais uzdevums ir veikt regulāras vizītes uz iestādēm, kurās personām ir vai varētu būt ierobežota brīvība, ar mērķi novērst sliktas izturēšanās riskus.
Papildprotokola ratifikācija vēlreiz apliecina, ka tiesībsarga institūcijai ir visas protokolā* minētās tiesības veikt nacionālā spīdzināšanas novēršanas preventīvā mehānisma uzdevumus Latvijā. Būtiski atzīmēt, ka tiesībsargam šī funkcija nav jauna – jau no biroja pirmsākumiem tā darbinieki apmeklē plašākai sabiedrībai slēgtās iestādes.
“Papildprotokols vērsts uz to, lai pilnveidotu Konvencijā paredzēto tiesību aizsardzību, novērstu ļaunprātīgas valsts varas izmantošanas praksi un uzlabotu apstākļus vietās, kurās personām ir atņemta brīvība. Papildprotokols paredz divkāršu brīvības atņemšanas vietu uzraudzības sistēmu: starptautisko un nacionālo,” skaidro Tiesībsarga biroja Prevencijas daļas vadītāja Liene Namniece-Bērziņa. Starptautiskais uzraudzības mehānisms ir Starptautiskā spīdzināšanas novēršanas apakškomiteja, kas sastāv no dalībvalstu ekspertiem.
Jāatzīmē, ka Latvija jau 1992. gadā ratificēja ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem, paužot nostāju, ka nevienu nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem.
Plašāka informācija pieejama Tiesībsarga biroja mājaslapā: Nacionālais preventīvais mehānisms un Pārbaudes vizītes.
* Protokola 3., kā arī 17.-23. pantā minētos nacionālā spīdzināšanas novēršanas preventīvā mehānisma uzdevumus Latvijas Republikā veic tiesībsargs. Šā panta pirmajā daļā minēto uzdevumu izpildei tiesībsargam ir Protokola 20. pantā noteiktās tiesības.