Saeima ceturtdien, 20. janvārī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par policiju”. Ar tiem noteikts, ka policija bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma varēs pieņemt lēmumu par personas, kas rada draudus, nošķiršanu no aizsargājamās personas.
“Mums jānovērš situācijas, kad policija ilgstoši nevar atbilstoši reaģēt uz vardarbību, it sevišķi ģimenē, un tas beidzas, piemēram, ar slepkavību,” iepriekš uzsvēris par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns.
Izmaiņas attieksies uz gadījumiem, kad pastāv tūlītēji draudi, ka persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai, norādīts likumprojekta anotācijā.
Līdz šim policijas darbinieks varēja pieņemt lēmumu par nošķiršanu tikai uz aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma pamata.
Izmaiņas nepieciešamas, lai novērstu gadījumus, kad pastāv tūlītējs vardarbības draudu risks, bet policijas darbinieks nav tiesīgs nošķirt personu, kas rada draudus, jo aizsargājamā persona atsakās iesniegt pieteikumu lēmuma par nošķiršanu pieņemšanai, atzīmēts likumprojekta anotācijā.
Tāpat ar grozījumiem paplašināts to pazīmju loks, kas paredz diskriminācijas aizliegumu policijas darbā. Izmaiņas nepieciešamas, jo pašlaik likumā ietvertais diskriminācijas pazīmju, kas var radīt nevienlīdzīgu attieksmi, tvērums ir šaurāks nekā Satversmē nostiprinātais un neietver visus iespējamos diskriminācijas veidus, tajā skaitā seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti, skaidro priekšlikuma autori Iekšlietu ministrijā.