Kopējais vidējais sabiedrības ieguvums no Konkurences padomes (KP) darba jeb no konkurences politikas īstenošanas trīs gadu periodā, novēršot konkurences kropļojumus, veicot uzraudzību tirgos un rosinot tajos izmaiņas ar mērķi veicināt godīgu konkurenci, kā arī uzraugot lielo uzņēmumu apvienošanos darījumu īstenošanu, ir 26 miljoni eiro. Savukārt tikai aizvadītajā 2021. gadā sabiedrības ieguvums mērāms 52 miljonu eiro apmērā.
KP pērn pieņēma 28 lēmumus, t.sk. četrus pārkāpumu lēmumus, sodot 13 uzņēmumus un tiem piemērojot kopā naudas sodus vairāk nekā 17 miljonu eiro apmērā. Tikmēr valsts budžetā 2021. gadā ieskaitīti KP iepriekš piemērotie naudas sodi vairāk nekā 4 miljonu eiro apmērā. Sodus uzņēmumi nomaksā, kad stājas spēkā iestādes lēmums, visbiežāk pēc tiesvedības beigām, ja tas ir bijis pārsūdzēts, vai kad iestāde ar pārkāpēju noslēdz administratīvo līgumu.
Iepirkumu karteļi – viena no konkurences vides galvenajām problēmām
Pērn KP atklāja divas aizliegtas vienošanās, un abas bija saistītas ar uzņēmumu neatļautu darbību saskaņošanu publiskajos iepirkumos.
2021. gadā tika atklāts “Būvnieku kartelis”, konstatējot desmit būvniecības uzņēmumu ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā. KP, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegto informāciju un izpētes laikā papildus gūtajiem pierādījumiem, par dalību kartelī sodīja SIA “SKONTO BŪVE”, SIA “LATVIJAS ENERGOCELTNIEKS”, SIA “VELVE”, SIA “ARČERS”, SIA “RERE BŪVE”, SIA “RE & RE”, SIA “RBSSKALS Būvvadība”, SIA “ABORA”, AS “LNK Industries” un SIA “MERKS”, kopā piemērojot naudas sodu vairāk nekā 16 miljonu eiro apmērā. Ar SIA “VELVE” tika panākts izlīgums par tiesiskā strīda izbeigšanu lietā, uzņēmumam piekrītot konstatētajiem faktiem un apņemoties nepārsūdzēt KP gala lēmumu. Savukārt SIA “RBSSKALS Būvvadība” uzsāka maksātnespējas procesu, tāpēc lēmums par naudas sodu netika pieņemts, bet ar pārējiem uzņēmumiem turpinās tiesvedības.
Tāpat iestāde konstatēja, ka divi meliorācijas uzņēmumi – SIA “Valkas meliorācija” un SIA “Agromeliorators” – ir aizliegti vienojušies par dalības noteikumiem trīs SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” iepirkumu procedūrās, sniedzot savstarpēji saskaņotus piedāvājumus. Par uzņēmumu aizliegtu vienošanos KP piemēroja naudas sodu vairāk nekā 221 000 eiro apmērā. Pēdējo divu gadu laikā šis ir otrais konstatētais kartelis meliorācijas nozarē.
Pamatojoties uz aizdomām par uzņēmumu aizliegtām vienošanām, pērn īstenotas septiņas procesuālās darbības jeb nepieteiktas inspekcijas kopā 20 uzņēmumos, lai gūtu pierādījumus iespējamiem Konkurences likuma pārkāpumiem. Papildus 2021. gadā, īstenojot “Konsultē vispirms” principu, nelielu tirgus dalībnieku un mazāk nozīmīgu iespējamo pārkāpumu gadījumos īstenotas deviņas prevencijas, kopumā izglītojot un brīdinot 24 juridiskas personas par iespējamiem Konkurences likuma pārkāpumiem.
Publisku personu iesaiste uzņēmējdarbībā
Līdz ar Konkurences likuma grozījumiem 2020. gada 1. janvārī, kas sniedz KP plašākas pilnvaras vērsties pret publisku personu radītiem konkurences kropļojumiem tirgū, iestāde 2021. gadā īstenojusi vairākus pasākumus konkurences neitralitātes principa iedzīvināšanai publisku personu vidū. 2021. gadā KP saņēma vairāk nekā 110 dažādas sūdzības par publisku personu rīcību, jo īpaši par izvirzītiem konkurenci ierobežojošiem noteikumiem iepirkumos.
Pērn četros gadījumos izmantota pārrunu procedūra konkurences neitralitātes pārkāpuma novēršanai: Jēkabpils asenizācijas pakalpojumu organizēšanā un kapu bedru rakšanas pakalpojumos Ventspilī un Daugavpilī, kā arī publiskas personas kapitālsabiedrības rīkotā publiskā iepirkumā. Papildus tam pārskata periodā īstenota arī divu tirgu uzraudzība – kapu rakšanas pakalpojumu organizēšana lielākajās Latvijas pilsētās un CSDD rīkotā numurzīmju izgatavošanas iepirkuma uzraudzība –, kuru ietvaros gūtie secinājumi ir nozīmīgi publisku personu turpmākā izglītošanā par konkurences neitralitātes principa ievērošanu.
Īstenojot uzraudzību pār publisku personu rīcību tiesību aktu izstrādes procesā, ievērojamā apjomā – 24 % gadījumos – ir panākta konkurenci ierobežojošo noteikumu novēršana. Tajā skaitā 2021. gadā ir vērtēta Covid-19 ierobežojumu ietekme uz godīgu konkurenci, piemēram, skaistumkopšanas nozarē, tirdzniecības nozarē u.c.
Papildus konkurences neitralitātes pārkāpumiem KP publisku personu rīcībā pērn konstatēja arī dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. KP sodīja Jelgavas pilsētas pašvaldību par rīcību, nepamatoti un neatbilstoši normatīvajam regulējumam nodrošinot savai kapitālsabiedrībai SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” tiesības darboties sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā. Tā rezultātā tirgus tika noslēgts konkurencei uz vairāk nekā septiņiem gadiem. Par īstenoto konkurences pārkāpumu KP piemēroja naudas sodu 51 123 eiro apmērā. Savukārt par ieceri uz 20 gadiem konkurencei noslēgt atkritumu apsaimniekošanas tirgu Rīgā jeb t.s. “Tīrīgas lietā” 2021. gadā tika panākts izlīgums ar Rīgas pilsētas pašvaldību un SIA “Getliņi EKO”. Par konkurences tiesību pārkāpumu Rīgas pašvaldība valsts budžetā samaksāja naudas sodu 500 000 eiro apmērā, savukārt SIA “Getliņi EKO” – 385 000 eiro.
Pieaug uzņēmumu vēlme apvienoties
2021. gadā izteikti pieaugusi uzņēmumu vēlme apvienoties un stiprināt savu pozīciju tirgū. Izvērtēto uzņēmumu apvienošanās ziņojumu skaits salīdzinājumā ar 2020. gadu, kad lēmumi tika pieņemti 11 lietās, ir dubultojies jeb pieņemti 22 lēmumi, kas pēdējā piecgadē ir lielākais gada laikā pieņemto lēmumu skaits. Kā arī 2021. gadā KP saņēmusi trīs reizes vairāk ziņojumu par uzņēmumu vēlmi apvienoties kā 2020. gadā, kad tika saņemti tikai astoņi ziņojumi, bet pērn – 25.
Pērn KP nodrošinājusi gan 88 konsultācijas pirms apvienošanās ziņojuma iesniegšanas, gan lielu daļu apvienošanos izvērtējusi viena mēneša laikā, papildus īpašu uzmanību veltot apvienošanām, kurām nepieciešama padziļināta izvērtēšana. 2021. gadā šāda padziļināta izpēte notikusi divos gadījumos – Lietuvas uzņēmuma “AKROPOLIS GROUP” apvienošanā ar “Alfa” pārvaldītāju SIA “DELTA PROPERTY”, kā arī ar kinoteātru darbību saistītu uzņēmumu apvienošanās gadījumā, kur, lai novērstu būtiskas negatīvas sekas kino demonstrēšanas tirgū, KP atļāva apvienošanos ar saistošajiem noteikumiem. Pārējās 21 no 22 apvienošanām atļautas bez iebildumiem, jo netika konstatēts iespējamais negatīvais kaitējums konkurencei.
Normatīvā regulējuma pilnveidošana
2021. gadā KP aktīvi strādājusi ar normatīvā regulējuma pilnveidošanu, sagatavojot grozījumus Konkurences likumā, lai nacionālajos normatīvajos aktos pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2019/1/ES jeb t.s. “ECN+ direktīvu”, kas paredz KP nepieciešamās neatkarības garantijas, resursus un izpildes pilnvaras efektīvai konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanai un prevencijai.
Papildus ECN+ direktīvas prasību ieviešanai KP pērn strādājusi arī pie Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma ieviešanas, kura mērķis ir vienā tiesību aktā pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par negodīgas tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē, kā arī Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu, kas ierobežo mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem. Direktīva paredz piegādātāju aizsardzību, un tās mērķis ir aizsargāt vismazākos tirgus spēlētājus no lielāku uzņēmumu radītās negodīgās tirdzniecības prakses. Jaunais Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums stājās spēkā 2021. gada 1. novembrī, un KP nodrošina aktīvu likuma uzraudzību.
