Otrdien, 1. februārī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Civilprocesa likumā, lai dotu iespēju zemes īpašniekiem vienkāršotā tiesvedības procesā apvienot vienotā īpašumā uz savas zemes atrodošās ēkas (būves) ar nenoskaidrotu piederību, kas uzceltas vēl padomju laikā.
Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns norāda: “Mēs turpinām Tieslietu ministrijas iesākto dalītā īpašuma reformu. Latvijā aptuveni 7% no visām ēkām kadastra informācijas sistēmā nav noteikta piederība. Tāpēc Tieslietu ministrija izstrādājusi izmaiņas tiesiskajā regulējumā, lai zemes īpašnieki uz viņu zemes esošo nenoskaidrotas piederības būvi varētu ierakstīt zemesgrāmatā, pievienojot savam zemes īpašumam.” Jaunais regulējums dos iespēju zemes īpašniekiem sakārtot īpašumtiesības uz visām būvēm, un ar savu vienoto īpašumu viņi varēs rīkoties kā pilnvērtīgi saimnieki, uzsver tieslietu ministrs.
Tieslietu ministrijas rosinātās izmaiņas attieksies tikai uz padomju periodā būvētām būvēm, proti, būvēm ar nenoskaidrotu piederību, kas uzceltas līdz 1993. gada 5. aprīlim jeb līdz Zemesgrāmatu likuma spēkā stāšanās brīdim.
Vienlaikus grozījumi radīs iespēju atrisināt nenoskaidrotas piederības būvju nojaukšanas kārtību, ja zemesgabala īpašnieks nav ieinteresēts šādu būvi saglabāt, tādējādi atbrīvojot zemes īpašnieku no padomju laikos celtas būves celtniecības un pastāvēšanas legalizācijas prasības.
Ar jaunajām izmaiņām paredzēts virzīties uz zemes un ēkas vienotības principa ieviešanu, t.i., vienotu īpašumu. Tāpat jaunais regulējums izpildīs Valsts kontroles ieteikumu izstrādāt normatīvo regulējumu nekustamo īpašumu, kuriem nav pieejami īpašumtiesību apliecinoši dokumenti, īpašuma tiesību noteikšanai.
Ar likumprojektu var iepazīties Tiesību aktu projektu publiskais portālā.
Papildu informācija
Valsts zemes dienesta 2020. gada 3. marta ziņojumā par būvju ar nenoskaidrotu piederību problemātiku norādīts, ka valstī ir vairāk nekā 191 tūkstotis ēku ar statusu „nenoskaidrota piederība”. Pēc būvju tipa ar „nenoskaidrotu piederību” aptuveni 65% ir dzīvojamo māju palīgēkas (siltumnīcas, kūtis, nojumes, šķūņi, garāžas), ievērojams skaits – arī dzīvojamās mājas un vasarnīcas (aptuveni 20%).