Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 15. februārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā. Tie paredz ieviest attālinātā darba vīzas, lai veicinātu augstas kvalifikācijas personu ieceļošanu Latvijā.
Likumprojekts paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijā, esot darba attiecībās ar ārpus Latvijas reģistrētu darba devēju vai esot ārvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona, piemēram, sniedz juridiskās konsultācijas, tulkošanas pakalpojumus, pakalpojumus IT jomā un tamlīdzīgi, un darba pienākumus ir iespējams veikt attālināti, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Lai mazinātu administratīvos šķēršļus attālinātā darba veicējiem, likumprojektā noteikts, ka pēc vīzas termiņa beigām vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu var pieprasīt atkārtoti vēl uz vienu gadu. Šāds regulējums pieļautu iespēju uzturēties Latvijā vienu gadu, bet nākamās ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā, ja persona būtu nolēmusi uzsākt komercdarbību vai nodarbinātību Latvijā, veikt nepieciešamās procedūras sava uzņēmuma reģistrācijai vai procedūru veikšanai, kas saistītas ar termiņuzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanu saistībā ar nodarbinātību, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Paredzēts, ka pēc šo divu gadu termiņa beigām persona vismaz turpmākos sešus mēnešus nebūs tiesīga saņemt vīzu saistībā ar to pašu iemeslu - attālinātā darba veikšanu ārpus Latvijas reģistrētā uzņēmumā vai lai strādātu attālināti kā pašnodarbināta persona.
Šobrīd trešo valstu pilsoņiem, kuru darba specifika ļauj veikt darba pienākumus attālināti, ir ierobežotas iespējas saņemt uzturēšanās tiesības Latvijā, norādīts likumprojekta anotācijā.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāskata Saeimā trīs lasījumos.