Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 16. februārī, konceptuāli atbalstīja ierosinājumu, kas paredz iespēju zemes īpašniekam apvienot vienā īpašumā uz savas zemes atrodošās būves ar nenoskaidrotu piederību. To paredz grozījumi Civilprocesa likumā un grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”.
Rosinātās izmaiņas paredz, ka vienotā īpašumā zemi ar būvēm, kurām nav noskaidrota piederība, varēs apvienot vienkāršā tiesvedības procesā. Tas attieksies uz būvēm, kas uzceltas padomju laikā.
Grozījumi noteic, ka zemes īpašnieks varēs vērsties tiesā ar lūgumu atzīt par spēkā neesošām uzaicinājuma kārtībā nepieteiktās tiesības uz nenoskaidrotas piederības ēku (būvi) un personas tiesības šo ēku (būvi) pievienot zemes īpašumam. Zemes īpašniekam tiesā būs jāiesniedz apliecinājums par strīda neesamību un apliecinājums – būvvaldē izsniegta informācija -, ka būve uzcelta līdz 1993.gada 5.aprīlim.
Plānots, ka tiesa šādas lietas izskatīs rakstveida procesā.
Vienkāršota kārtība varēs kalpot kā risinājums gan tiem zemes īpašniekiem, kas vēlas legalizēt pēc kolhozu likvidācijas palikušu ēku, ko līdz šim lietojuši un uzturējuši kārtībā, gan tiem, kas vēlas dzīvojamās mājas īpašuma sastāvā nostiprināt padomju laikā celtās palīgēkas, gan arī tiem, kas vēlas sakārtot īpašumu, zemi atbrīvojot no graustiem, teikts likumu grozījumu anotācijā.
Valsts zemes dienesta dati liecina, ka Latvijā ir vairāk nekā 191 tūkstotis ēku ar nenoskaidrotu piederību, un lielākā daļa no tām atrodas uz fiziskām personām piederošām zemes vienībām, norādīts grozījumu anotācijā.
Lai likumu grozījumi varētu stāties spēkā, tie trijos lasījumos vēl jāskata Saeimas sēdē.