Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 22. februārī, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz pilnveidot pretendentu izslēgšanas kritērijus, lai veicinātu godprātīgu kandidātu un pretendentu dalību publiskajos iepirkumos. Tāpat grozījumi paredz iekļaut likumā regulējumu par līgumu reģistru.
“Publiskajiem iepirkumiem jābūt maksimāli caurspīdīgiem un pārskatāmiem, pretendentiem un pretendenta apakšuzņēmējiem – pārbaudāmiem,” iepriekš sacīja komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans, akcentējot, ka tas ir visas sabiedrības interesēs.
Grozījumi paredz paplašināt iepirkuma pasūtītāja iespējas izslēgt kandidātu vai pretendentu. Tostarp plānots, ka kandidātu varēs izslēgt, ja tas ar citiem piegādātājiem būs vienojies un šādas vienošanās būs vērstas uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkumā. Tāpat kandidātu varēs izslēgt uz trīs gadiem, ja tas savā profesionālajā darbībā būs pieļāvis būtiskus pārkāpumus, kā dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt līgumu.
Kā iepriekš uzsvēra K .Feldmans, komisijas ieskatā trīs gadu izslēgšanas termiņš ir samērīgs, ņemot vērā, ka pārējās Baltijas valstīs – Igaunijā un Lietuvā – jau šobrīd ir noteikts ilgāks izslēgšanas posms no dalības iepirkumos. Savukārt Eiropas Savienības direktīva par publisko iepirkumu paredz dalībvalstīm iespēju izslēgt komersantus uz laiku līdz pieciem gadiem.
Plānots arī noteikt, ka kontrole un izslēgšanas iemeslu pārbaude turpmāk attieksies uz tiem pretendenta norādītajiem apakšuzņēmējiem, kuru veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība būs vismaz 10 000 eiro. Tāpat paredzēts pārbaudīt ziņas par pretendenta patieso labuma guvēju, tai skaitā nodokļu informāciju.
Likumprojekts paredz arī izveidot līgumu reģistru, kas nozīmē, ka vienuviet būs pieejama detalizēta un aktuāla informācija par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem, tajos veiktajiem grozījumiem, kā arī to izpildi.
Plānots, ka grozījumi Publisko iepirkumu likumā stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Lai likumprojekts stātos spēkā, tas trešajā – galīgajā – lasījumā jāpieņem Saeimai.
